Dienas ķērpju grāmatiņa. Uzzini visu par ķērpjiem

Sakārnis vientuļnieks

Pēters Brūveris

tur dziļi dziļi mežā
tur dzīvo Sakārnis
viņš ir ar biezu ķērpi
līdz acīm noaudzis

pa tumšām egļu ēnām
viņš nīgru skatu klīst
un paslēpjas zem celma
kad pārāk drēgni līst

viņš šķībi ģīgas čīgā
viņš greizi ragā pūš
un tā no gada gadā
tam mežā paiet mūžs

viņš pats par sevi smejas
viņš pats par sevi raud
neviena cita tāda
šai mežā cita nav

viņš biedinoši kāsē
un aizdomīgi klus
viņš naktīs aizdedzina
mums maldu uguņus

tur dziļi dziļi mežā
tur dzīvo Sakārnis
ar vientulības ķērpi
līdz acīm noaudzis

Tā vien gribas noteikt — nekas īpašs — vai arī iesaukties — kaut kas īpašs! Iedomājieties skatuves priekškaru, kas ir aizsedzis jūsu ilgi gaidītu ideju vai sajūtu un tad atveras, un jūs ieraugāt savu sapni realizējamies! Dabas koncertzāle, atverot priekškaru, jūs varbūt pārsteigs, jo tā atvērs nevis ierasto skatuvi, bet «parastu» ainavu, kuru jūs varat redzēt gan no rīta, gan vakarā. Un tomēr šoreiz kaut kas ir noticis citādi....

Sabrauc cilvēki. Viņi nāk no visurienes, ar sedziņām un baterijām uz brīnišķīgu dabas stūrīti, lai noklausītos stāstu par mazu putniņu Čuņčiņu vai lielāko rakstnieku zemes virsū Rakstu Ķērpi. Stāstītāji ir dažādi — zinātnieki, mūziķi, dzejnieks, dabas dīdžejs, gaismas un skaņa. Visi mācītie vīri un sievas stāsta par mijiedarbību starp cilvēku un dabu. Mūsu mērķis ir pastāstīt par vienu lietu dažādiem cilvēkiem ar dažādām skolām, dažādu pieredzi. Tāpat kā ainava, kuru redzat, nav tikai glezna pie baltas sienas, bet liels aplis, kas ir visapkārt. Varbūt skaņa nāk no viena punkta, bet tā atbalsojas pļavās un mežos, tā arī mūsu stāsts nāk no dažādiem cilvēkiem.

Klausītājus Dabas koncertzālē sagaidīs laboratorijas ar mikroskopiem, dabas takas un kukaiņu vāzes. Tas ir kustīgākais Dabas koncertzāles brīdis, kad katram ir iespēja pabūt ornitologa vai ķērpju pētnieka — lihenologa — ādā. Ātri pienāks brīdis, kad viss atkal pieklusīs, un jūs satiksiet koncerta varoni. Viņš būs dzejnieka ādā, un, ticiet vai ne, viņa stāsts būs pavisam dīvains, jo tas nenāks no cilvēku pasaules.

Bet lai nu vārdi neapvainojas, jo visu turpinās mūzika. Nedomājiet, ka izpildītāji būs tikai cilvēki. Vislielākie komponisti šoreiz ir putni ar stabulēm un vijolēm. «Mūziķi» stāsta, ka paši īsti nesaprot, ko spēlē, tomēr, kad spēlē, tad jūt, ka skan kopā.

Tā soli pa solim mazais dabas varonis ierauj klausītāju savā dienas un nakts grāmatā. Un beidzot cilvēks atceras (jo cilvēkam tas ir tikai piemirsies), ka brīnums nedzīvo aiz trejdeviņām jūrām — tas ir tepat mūsu priekšā.

Spriediet paši, vai, atvelkot aizkaru, jūs ieraudzīsiet neko vai kaut ko īpašu... (Mēs apzināmies, ka īsti dabiskā, retiem ķērpjiem piemērotā mežā Dabas koncertzāli rīkot būtu grūti — pārāk daudz kritalu un odu...)

Ingus Ulmanis

Laikraksta Diena izdevums sadarbībā ar Latvijas valsts mežiem

Redaktors un teksti — Egīls Zirnis

Fotogrāfijas — Andris Soms, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

Paldies bioloģei Sandrai Bērziņai un dabas aizsardzības speciālistam Viesturam Lārmanim!