Dienvidu zaķīši un vāverītes

ceru, ka vismaz cienītās žurnālistes ceļabiedrenei par viņu, viņas nezināšanu un sajūsmu par savu nezināšanu bija kauns, jo tā zane izklausījās tāda prātīgāka. it sevišķi man patika epizode par aizkustinošo krišanu ap kaklu pēc reģistrācijas dabūšanas. kaut kas tik nebūtisks kā reģistrēšanās sistēmas izpēte pirms izbraukšanas jau, protams, profesionālajai tūristei prātā nebija ienācis. nobeigumā vēl jāatzīmē, ka droši vien tas izgriezums nebija pietiekami ievērības cienīgs...

Varbūt tiešām ir dumji lielīties, bet... ja atsūtīsi adresi (var arī uz [email protected]) aizsūtīšu tos rakstus. Kas sunim asti cels, ja ne pats. Šīs reportāžas ir tālu no instrukcijas.

marcha, reportāža vēl nenozīmē stāstu... var jau skaisti aprakstīt to, kur ej, kur brauc, ko redzi, kas jāredz, kas jādara un ar ko, un kā, bet arī tas vēl nebūs stāsts.... protams, man nevajadzētu spriest par to, ko neesmu lasījusi, bet man ir tāds priekšstats, ka Tavas reportāžas varētu būt tuvākas instrukciju grāmatai vai ceļojuma dokumentācijai, nekā piedzīvojumu stāstam... kur varu tos labi novērtētos gabalus izlasīt, lai varētu spriest adekvāti?

Stāsts, kā jāja uz divām aitām. Tā man izlasījās.

Redz, tā ir gadījies, ka esmu stāstnieks, man ir publicētas presē labi novērtētas ceļojumu reportāžas... Ne par Kipru un līdzīgiem kūrortiem, bet mazliet neparastākām vietām. Es jau nenoliedzu Ievas Albertes talantu, no žurnālistiskā viedokļa varbūt ir jēga braukt uz zemēm, kur uz tevi skatās, piedodiet par žargonu - a nafig tu te atjājies... Un Kiprā baseins un pludmale man bija tikai laba piedeva, labāk ar riteni pa visu 30 grādu karstumu braucu uz kalniem. Par Krieviju - ja brauktu, tad uz Baikālu vai Altaju dabu baudīt, bet, ja uz kūrortu, ir daudz labākas vietas. Galu galā - jūs ejat uz restorānu atpūsties un ieturēties vai tur, kur jau šveicars pazemos?

Ja lidz sim vel domaju, ka varetu aizsaut uz krieviju, tagad vairs nevelos. man peitiek ar viniem te uz vietas. Es laikam tapat ka Marcha - labak uz Kipru siltas un sausa gulta ar skatu uz zilu juru.

marcha vienkārši nav stāstnieks. viņam tikai katalogi un instrukciju grāmatas. bet šis ir stāsts. cilvēcīgi un emocionāli krāsains.

Ceļojums mazohistiem. Gribat, lai jūs pazemo jau no pirmajiem soļiem lidostā? Gribat pludmales vietā vismaz pusotru dienu veltīt reģistrācijai, kuras sistēma izveidota tā, lai maksimāli veicinātu korupciju? Sen neesat nosaukti par fašistiem? Jums nepatīk komforts un laipna apkalpošana? Sočos jūs dabūsiet pat kaķa čuras savās kurpēs. Uz priekšu! Lai kā arī autori cenšas vismaz rakstu beigās slavēt ceļojumus uz Sočiem, Krimu u.c. sovjetiskās kultūras vietām, iznāk vien graujoša antireklāma. Protams, man pēc brauciena uz Kipru nav ne tuvu tik krāšņu stāstu, un, paldies Dievam un kipriotiem. Arī Tobago ļaudis izturas pret tūristiem un cits citu ar cieņu. Savukārt Krievija nekad nebūs tūristiem vēlama zeme, ja "hamstvo" un bardaku uzskatīs par nacionālas kultūras elementu. P.S. Visdumjākā šajā rakstā bija autores taisnošanās Lielkrievijas fašistei, cenšoties būt gluži vai rusofilei. Ak mēs, nelieši, liekot krieviem latviski mācīties...

zēni zaķīši, meitenesvaveres:) the best!!!

Apbrīnojams sviests! Man līdz šim šķita, ka pa pasauli ceļo, lai pieklājīgos apstākļos iepazītu pasauli, bet te viens vienīgs pazemošanās stāsts par kukuļdošanu, taisnošanos un citām atrakcijām. Vai bija domāts aprakstīt Krieviju kā ārzemju tūristam izcili nedraudzīgu valsti? Tas jau ir zināms.

Es domaju kur rodas tie garlaicigie celojumi kur autir visu laiku visu apjusmo un apraksta katru kalnu un kur rodas sadas perles, kur ir ari dzive un neizliksanas par to par, ko butu labi un pieklajigi but. Paldies abam meitenem!