Vai labai dienai jāsākas ar dziesmu?
Nē. Mūziku klausos Ziemassvētku gaidīšanas laikā, bet ļoti bieži
gribu, lai mājās ir klusums. Mans rīts sākas ap septiņiem, noteikti
vajag izgulēties, jo no tā ir atkarīgs noskaņojums. Ja neizguļos,
tad slikti jūtos fiziski. Iekšā ir kaut kāds kūdītājs, kas runā -
tu neesi gana gulējusi. Pēc tam galvenais ir brokastis. Man
nepietiek tikai ar kafiju un sulu, vajag kaut ko arī ēst. Ja neesmu
piecēlusies pēdējā brīdī, tad atļaujos no rīta izspiest apelsīnu
sulu. Bet mūziku klausos mašīnā, tā ir vislielākā relaksēšanās pēc
darba. Klausos tik skaļi, ka uz ielas, kad pabraucu garām, cilvēki
var dzirdēt, ka iekšā dārd... Ne vienmēr dārd, reizēm tā ir
klasiskā mūzika.
Kā ir ar sportošanu?
Nevar teikt, ka sportoju regulāri un mērķtiecīgi. Mans darbs ir kājās stāvot, rokas vicinot. Pa gadiem slodze nav bijusi maza, ceļgala locītavas jau nodeldētas. Tās jāpasaudzē un jāmēģina diriģēt sēdus, bet to nevaru izdarīt, lai cik atbilstošs ir krēsls. Tikai ar lielu piespiešanos un tikai brītiņu varu nosēdēt. Man tomēr vajag pieskriet korim tuvāk. Šķiet, ja stāvu kājās, tad labāk dzirdu un labāk redzu.
Slēpes un bikses gan stāv trepju telpā un ir gatavībā, jo mīļākā
sporta nodarbošanās ir slēpošana. Meita slēpes izvilka jau
novembrī. Nācu no mēģinājuma un skatos - dārzā jau sliedes
iebrauktas.
Kā tiekat galā ar stresu ikdienā?
Manā profesijā neko nevar salīdzināt ar Dziesmu svētku stresu, bet ar gadiem arī Dziesmu svētku stress kļuvis kā darbs, norma. Bet ikdienā neesmu stresaina, drīzāk impulsīva. Mākslas un kvalitātes vārdā varu uzstādīt ļoti augstas prasības un uz to neizpildīšanu, nevarēšanu reaģēt ātri. Kļūstu skarba. Man ir ļoti grūti samierināties ar cilvēku laiskumu, bezatbildību un paviršību. Tādām īpašībām nevaru pāriet pāri nemanot, tāpēc arī sanāk asākas situācijas darbā ar studentiem. Pēc tam gan man ir ļoti grūti sev piedot, pārdzīvoju, ka baros un uzsprāgstu. Parasti piesātinātākajos, stresainākajos mirkļos es dzeru kolu, ko nedaru ikdienā.
Emocijas atstājat klasē, mēģinājumā?
Nē, tās nāk līdzi uz mājām, bet automašīnā pavadītais laiks ļauj
norimt. Vakarā lasu grāmatas, tas ļauj atslēgties. Pēdējā laikā tās
ir grāmatas par diriģentiem, komponistiem. Pētera Barisona
dienasgrāmata, 500 lapaspušu pozitīvisms, sirsnība, gaišums. Tagad
uz viņa dziesmām skatos pavisam citādāk. Bet, ja tā padomā, man
nevajag atslēgties, jo manī vairs nav tāda trauksmes sajūta, ka
darbs dzen darbu. Protams, ir vairāki koncerti vienā nedēļā, vēl
citas lietas, bet esmu iemanījusies iet un nepretoties. Kā man
teica viens draugs, nekad nebūs savādāk, pieņem un sadzīvo, nav ko
iet pret sevi.
Kas ir jūsu našķi?
Labprāt našķējos ar mammas gatavotiem ievārījumiem vai sulām, salātiem no burciņām, dārzā izaugušiem burkāniem, gurķiem. Tos man arvien vairāk prasās, tā ir arī mana bērnības sajūta. Veselība man laba, jo no mazām dienām piens, krējums, biezpiens, gaļa, kartupeļi, burkāni ir bijuši no pašu mājām. Vasarā centos pirkt tirgū dārzeņus vai augļus, kas Latvijā auguši. Mājas ēdienu turu cieņā, bet pati tik bieži negatavoju, man ir ļoti jauka krustmāte, viņa dzīvo blakus un bieži parūpējas, lai mums būtu silts ēdiens. Neēdu popkornu un negatavoju miltu mērces.
Kas jums ir sevis lutināšana?
Pašūt jaunas drēbes. Patīk uzlaikošana, izdomāt, ko gribu, veikalā skatīties audumus un domāt, kas tas varētu būt. Vēl man patīk apmeklēt frizieri. Ja ir kāds koncerts, man ir vajadzīga tā svētku sajūta, ka ar mani ir strādājis frizieris vai grimētājs. Patīk laiks, ko pavadu to baudot. Vēl apmeklēju masieri. Arī te svarīgs process, kad tevi mīca.
Tagad - vēss, drēgns decembris…
Neorģināli un sentimentāli, bet man ļoti patīk decembris. Šķiet, ka katra diena ir svētki pat ja arī katru dienu nepērku dāvanas, nepušķoju eglīti un necepu piparkūkas. Šogad jau novembra beigās uzrakstīju Ziemassvētku kartītes un izsūtīju. Pirms pirmās adventes mazliet izrotāju arī savu māju, uzliku sveces, lampiņas, logā ieliku eņģeļus. Tā ir atmosfēra, kura man ļoti palīdz, kad ienāku mājās. Un vēl, pārnākot mājās, man patīk neko nedarīt. Nezinu, vai aizveru acis. Sēžot var saēsties mandarīnus, iedzert piparmētru tēju un atpūsties.