Ņemot
vērā šīs abas tendences, epidemiologi 25.martā Rīgā notikušajā
starptautiskajā ērču encefalīta izskaušanai veltītajā konferencē
izteica prognozes, ka strauji pieaugošie saslimstības rādītāji
šajā gadā turpinās palielināties.
"Latvija
atrodas vienā no augstākajām ērču aktivitātes zonām Eiropā,
taču tikai aptuveni 10% valsts iedzīvotāju ir vakcinēti. Sarežģījumi
tautsaimniecībā, kā arī negatīvā ar AH1N1 vakcināciju saistītā
informācija nav pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju interesi
par aizsardzību pret ērču encefalītu," atzīst Latvijas Infektoloģijas
centra Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas vadītāja
vietniece, epidemioloģe Irina Lucenko.
Latvijā
2008.gadā ar ērču encefalītu inficējās 184 cilvēki, 2009.gadā
– jau 328. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur pirms
diviem gadiem saslima 90 cilvēku, bet pērn – 179. Dramatiskākā
situācija starp Baltijas valstīm ir Lietuvā, kur 2008.gadā inficējās
220 iedzīvotāju, bet 2009.gadā – 605.
"Par
spīti augstajam saslimstības līmenim tikai 6,5% no visiem Lietuvas
iedzīvotājiem ir vakcinējušies pret šo smago slimību. Par to,
ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais līdzeklis, lai pasargātu
sevi no ērču encefalīta, neviens nestrīdas, taču arī lietuviešus
negatīvi ietekmējusi publiskā kritika un sabiedrības biedēšana
ar vispārējās vakcinācijas kaitīgumu veselībai," atzīst Viļņas
Universitātes Infektoloģijas slimību, dermatoveneroloģijas un mikrobioloģijas
katedras vadītājs, profesors Arvidas Ambrozaitis.
Speciālisti
norāda, ka cilvēkiem, kuri interesējas par vakcināciju, medicīnas
iestādē būtu jāinteresējas gan par vakcīnas izgatavotāju,
gan tās sertifikāciju Eiropas Savienībā (ES). Ja preparāts reģistrēts
ES un, piemēram, Latvijas Zāļu Valsta aģentūrā, tas apliecina,
ka vakcīna cilvēka veselībai nav kaitīga.
Konferences
dalībnieki norādīja, ka joprojām visefektīvākais līdzeklis pret
ērču encefalītu ir vakcinēšanās. Speciālisti skaidroja, ka imūnglobulīns,
kas Latvijā no šā gada vairs nebūs pieejams, nav apliecinājis savu
efektivitāti cīņā pret slimību. Līdz šim šis preparāts tiks
lietots, balstoties uz hipotētisku pieņēmumu par tā efektivitāti.
Taču Latvijas mediķu pieredze un it īpaši pēdējos gados arvien
biežākie gadījumi, kad pat pēc imūnglobulīna lietošanas slimības
smago formu pārcietuši vairāki bērni, licis atteikties no šī medikamenta.
Turklāt imūnglobulīns nav reģistrēts nevienā citā ES valstī,
kaut gan tā lietošana ir plaši izplatīta, piemēram, Krievijā.
Pozitīvs
piemērs saslimstības ar ērču encefalītu būtiskai samazināšanai
ir meklējams Austrijā, kur 1980.gadā tika uzsākta vispārēja
vakcinācijas kampaņa. Patlaban vairāk nekā 86% Austrijas iedzīvotāju
ir saņēmuši poti pret ērču encefalītu, kas atspoguļojas arī
būtiski sarukušajos saslimstības datos.
Ņemot
vērā, ka tuvākajās nedēļās varētu sākties ērču aktīvitātes
sezona, speciālisti iesaka izvēlēties tā saukto ātro vakcinācijas
shēmu, lai aizsardzību iegūtu jau 21 dienas laikā.
Parasti
divas trešdaļas no cilvēkiem, kas saslimuši ar ērču encefalītu,
izveseļojas pēc aptuveni nedēļu ilgas smagai gripai līdzīgas slimošanas.
Viena trešdaļa inficēto pārcieš smagāko slimības fāzi, kuras
sekas var būt paliekošas neiroloģiskas komplikācijas. Aptuveni 1%
ar ērču encefalītu inficēto mirst. Latvijā no ērču encefalīta
2008. un 2009.gadā miruši divi cilvēki.