"Pētījumi rāda, ka stress un neveselīgie veidi, kā cilvēki cenšas ar to tikt galā, noved pie tādām nopietnām veselības problēmām kā aptaukošanās, sirds slimības un diabēts. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai cilvēki spertu konkrētus soļus un risinātu finansiālās problēmas, un mēģinātu tikt galā ar stresu veselīgos veidos," uzskata APA profesionālās darbības izpilddirektors, psihologs Rass Ņūmens.
Neliels ekonomisks pesimisms var būt pat vērtīgs - cilvēki sāk veidot uzkrājumus, aizņemas naudu apdomīgāk un mazāk veic impulsīvus pirkumus. Taču ilgstoša nedrošība par nākotni noved pie ilgtoša stresa. Bet ieildzis stress - pie veselības problēmām. APA pētījumi rāda, ka cilvēki finansiāla stresa gadījumos dara visu, tikai ne risina finansiālās problēmas. Aģentūra Reuters apkopojusi dažādus padomus un sastādījusi rīcības plānu, kā uzlabot finansiālo situāciju un veiksmīgi izvairīties no pārmērīga ar to saistītā stresa.
1. Atvēliet laiku finansiālām raizēm. Viskaitīgākais veselībai ir ilgstošs stress, bet nedomāt par naudas grūtībām, kad tādas reāli pastāv, ir neiespējami. Tādēļ varam ieplānot laiku, kad domāt par naudu. Ja sliktās domas uzmācas citos brīžos, atliek tās vienkārši novirzīt uz laiku, kad esam paši sev atļāvuši uztraukties par naudu - ceturtdienu vakaros vai desmit minūtes pirms iecienītā televīzijas raidījuma.
2. Izveidojiet sarakstu, kā rīkoties, ja piepildās visi Mērfija likumi. Viss, kas varēja saiet grīstē, ir sagājis grīstē? Nav bezizejas situāciju, ir tikai nepatīkami risinājumi. Iespējamie risinājumi: kuri draugi vai ģimenes locekļi varētu palīdzēt? Ko var pārdot? Cik ātri varētu atrast papilddarbu? Esiet iztēles bagāti, sastādot sarakstu. Tas, visticamāk, nekad nebūs jāizmanto. Bet to var palikt zem spilvena, apziņai, ka ir varianti!
3. Uzdodiet sev konkrētus jautājumus. Kāpēc baidāties zaudēt darbu? Vai neredzat vairs savai darbības jomai tālāku attīstību? Vai jums ir pārāk lielas kredītsasitības? Problēmas ir daudz vienkāršāk risināt, ja tās ir konkrēti definētas. Tieši un bez aplinkiem.
4. Dzīvojiet mazliet zem savu ienākumu maksimālās robežas - neiztērējiet visu, ko nopelnāt, pat ja tas liekas neiespējami. Lielākoties īstermiņā ir iespējams tērēt mazāk naudas, pat tad, ja aizvien vairāk jāizdod par degvielu un pārtiku. Uz laiku ierobežojiet savu dzīvesveidu, taupot, piemēram, uz izklaides pasākumiem vai apģērbu, un ietaupīto naudu ieguldiet tur, kas visvairāk traucē sirdsmieram.
5. Atsvaidziniet savu CV! Ja uztraukumu rada iespējamā darba zaudēšana, tad šis ir īstais brīdis, lai papildinātu savas zināšanas un paplašinātu jauna darba atrašanas vai cita amata iegūšanas iespējas. Apmeklējiet kādus kursus, atjaunojiet kontaktus ar cilvēkiem, kuri var izrādīties noderīgi.
6. Izvairieties no impulsīvu un emocionālu lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar finansēm.
Arizonas un Virdžīnijas Tehniskās universitātes pētnieki atgādina, ka stress par finansiālo situāciju noved pie veselības problēmām, bet tās - pie jauniem izdevumiem. Tādēļ taupīšanas režīma laikā jācenšas mazāk uztraukties, lai mēs mazāk slimotu un mazāk iznāktu tērēt jau tā gandrīz neesošo naudu. Kad uznāk lielās skumjas un sliktās domas negrib pagaidīt līdz "sarunātajam" ceturtdienas vakaram, atliek vien mēģināt tikt gala ar stresu kādā veselīgā veidā. Piemēram, kārtīgi izskrieties svaigā gaisā, nevis vienatnē iztukšot vīna pudeli, kā savos grūtajos dzīves brīžos darīja labi pazīstamā Bridžita Džonsa.