No pārslimotā ērču encefalīta Anastasija zaudēja runas spējas, traucēti rīšanas un košļāšanas refleksi. Meitene nebija potēta pret ērču encefalītu, viņai netika ievadīts imūnglobulīns, kas, iespējams, pasargātu no tik smagām sekām. Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) virusoloģijas nodaļā veiktajās pārbaudēs secināts, ka šogad 4,3% ērču ir bijušas inficētas ar ērču encefalītu. LIC direktore Baiba Rozentāle aģentūrai LETA septembra beigās norādīja, ka šogad centra stacionārā ir ārstējušies 20 pacienti ar Laimas slimību un 45 pacienti ar ērču encefalītu.
Sāka klakšķināt mēli
Marina Piterāne stāsta, ka liktenīgā ērce meitenei galviņā iekodusi turpat daudzdzīvokļu ēkas pagalmā, Ludzas rajona Tutānos. "Mēģinājām izvilkt, laikam tomēr daļa ērces palika iekšā. Pēc tam kaut kā par to pat aizmirsām, jo ārste teica - ja nebūs temperatūras vai apsārtuma, viss būs kārtībā." Temperatūras un apsārtuma tik tiešām nebija līdz pat septembrim, kad bērns atnāca no pagalma un sūdzējās par drebuļiem. "Pēc tam sāka tā jocīgi klakšķināt ar mēlīti. Izsaucām ātros, bet viņi nesaprata, kas lēcies, uz slimnīcu nepaņēma. Visu nakti bērns raudāja, tad sāka tā jocīgi vilkt vārdus, domāju, varbūt spēlējas, bet tad sākās krampji. No rīta atkal izsaucu ātros, atbrauca cita medmāsa un aizveda mūs uz slimnīcu." Infekcionists uzreiz noteicis diagnozi - encefalīts. "Mūs tūlīt ievietoja izolatorā, lika sistēmas un teica - ja pa nakti nebeigsies krampji, būs jābrauc uz Rīgu. No rīta visa seja un mēle uztūka, pat neievietojās mutē, skats briesmīgs, meiteni paralizēja. Izsauca reanimācijas mašīnu un aizveda bērnu uz Rīgu. Trīs dienas bērns gulēja komā. Mani līdzi neņēma. Kad es naivi jautāju - vai varēs izārstēt- atbilde bija skarba - tagad ir jautājums, vai vispār izdzīvos." Trīs dienas meitene gulējusi komā, tad nākusi pie samaņas, bet bijusi pilnībā paralizēta. Ārstēšana tomēr nāca par labu, pēc mēneša no slimnīcas izrakstīja, taču staigāt meitene pamazām atsākusi tikai mājās. "Viņa pati piespieda sevi kustēties. Anastasija ir stiprs bērns, ārsti teica, ka pieaugušais tādu infekciju nebūtu izturējis."
No ābolīša atsakās
Par laimi, ļaunā infekcija nav skārusi smadzeņu darbību, meitene ir attīstīta, lasa gan krieviski, gan latviski, mācās Rēzeknes logopēdiskajā internātpamatskolā. Uzdotā viela tiek atbildēta rakstiski, pat dzejoļi. Par spīti slimībai, Anastasija ir aktīva, komunikabla un dzīvespriecīga. "Es pat brīnos, kā vienaudžu vidū Anastasija ir kļuvusi par līderi, viņu visi klausa. Pati labi dejo, māca dejas citiem bērniem, sāk spēlēt uz sintezatora. Tikai dziedāt gribētos," pasmaida M.Piterāne.
Pirms sarunas neapdomīgi piedāvāju Anastasijai ābolu. Viņa papurina ar galvu. "Tā jau viņa mēģina kaut ko grauzt, bet kautrējas, jo sakošļāt nevar, tek siekalas. Ēst ir ļoti grūti. Meitene jau ir pietiekami liela, kautrējas. Ir gadījies tā, ka bērnudārzā viņu palūdza pārsēsties pie cita galdiņa, lai netraumētu pārējos bērnus."
Cer uz operāciju
Līdz šim, pateicoties Sarkanā Krusta Ludzas nodaļas atbalstam, Anastasija ārstējas sanatorijās, tomēr stāvoklis nav īpaši uzlabojies. Lai atjaunotu runas centra darbību, vajadzīga īpaša operācija. Vairāk par to un par iespēju ziedot Anastasijai varat uzzināt portālā ziedot.lv projektā Palīdzība Anastasijai Piterānei.
Marina Piterāne domā, ka tagad viņa būtu zinošāka nekā toreiz, noteikti bērnu būtu sapotējusi, kā arī pieprasījusi tūlītēju imūnglobulīna iešļircinājumu. Diemžēl arī ārsti to viņai neesot piedāvājuši.