Dēvēt šos dzīvniekus par četrpirkstu skudrulāčiem nebūtu īsti zinātniski, jo daudziem pazīstamo lielo skudrulāci zinātnieki ierakstījuši citā ģintī, tādēļ šie dzīvnieki oficiāli tomēr saucami atšķirīgi. Bet neoficiāli – arī tamandua skudrulāči vien ir!
Tad nu šovasar Rīgas zooloģiskajā dārzā no Gajānas (Dienvidamerikā) ieradās četrpirkstu tamandua pāris. Divarpus gadus vecajam vīriešu kārtas dzīvniekam dots vārds Larijs, bet pusotrgadīgā skudrulācene (ja zinātnieki neiebilst šādam nosaukumam) tiek dēvēta par Mēriju.
Dzīvnieki aplūkojami ekspozīcijā, kas atrodama, ieejot Tropu mājas ieejas gaitenī. Jāteic gan, ka tuvi skudrulāču radinieki ir izslavētie sliņķi un abi zoodārza kolekcijas jaunpienācēji no šiem dzīvniekiem pārņēmuši patīkamo paradumu nekad un nekur nesteigties. Tāpēc zoodārza apmeklētājiem nereti būs jāvēro vien zaru žāklē vai maisa drānas guļamtīklā snaudošs eksponāts.
Atšķirībā no ļaudīm daudz zināmākā lielā skudrulāča, kurš ir Dienvidamerikas savannu pampu iemītnieks, tamandua lieliski kāpelē pa koku zarotni. Kā jau vēsta sugas nosaukums, četrpirkstu tamandua priekšķepas bruņotas ar četriem asiem nagiem, no kuriem viens ir īpaši garš (līdz pat 5cm). Lai šos termītu un skudru pūžņu uzlaušanas instrumentus saglabātu asus, ejot pa zemi, dzīvnieks balstās uz plaukstas ārpuses, uzliecot nagus augšup.
Kaut arī savvaļā tamandua galvenokārt pārtiek no skudrām, termītiem, bitēm un citiem kukaiņiem, Latvijas skudru pūžņiem izpostīšana nedraud, jo Larijs un Mērija savās bezzobainajās, caurulēm līdzīgajās mutēs ar 40 centimetrus garajām mēlēm no bļodiņas labprāt ķeksē arī savdabīgu kokteili, kas tiek gatavots sablenderējot vistas gaļu, siseņus, medu, banānus, spinātus un virkni eksotisku piedevu.