Tagad zemeņu laukos Mellužos un Asaros uzceltas mājas, tomēr, atnākot vasarai, Bulduru tirgū ierastajā vietā klāt ir kundze ar balti zaļajām kastēm, pie kuras veidojās zinātāju rinda. Zefīrs, Induka, Polka, Venta, Tenira, Korona - šķirnes nomaina cita citu. Slavenais selekcionārs no Dobeles Pēteris Upītis savu zemeņu šķirni nosauca par Jūnija smaidu. Un šķiet, ka vasara pie mums ir gara jo gara - kamēr nebeidzas zemenes.
Lūk arī vēlais Pegasus ir parādījies Latvijā. Anglijas Karaliskā zemeņu selekcionāru biedrība šo šķirni izveidoja 1990.gadā, un, nopērkot Pegasus vasaras vidū, es atminos karsto maiju 1990.gadā. Tiesa, tagad zemenes ir cauru gadu - te no Ēģiptes, te no Āfrikas.
Sagaidot pirmās vietējās zemenes, sagriežu gabaliņos četrsimt gramu zemeņu ogu, samaisu ar kārbiņu maskarpones siera (250 g), pieciem sasmalcinātiem lociņiem, uzlieku to uz vārītiem talliateli. Karsta pasta un aukstas mūsu zemenes ar maskarponi...
Gandrīz divu gadu simteņus zemenes ir bijušas karaliskas ogas, dārgs un izsmalcināts gardums Eiropas valdnieku galdā. Pirms trīssimt gadiem Eiropā vienu no pirmajiem zemeņu ceriem uzdāvināja Francijas Ludviķim XV. Karalim bija pieci gadi. Vēlāk viņš apprecēja Mariju Leščinsku, Polijas bijušā karaļa Staņislava meitu. Vasaras Francijas karaļi pavadīja Luāras ielejā. Tajā uzceltas daudzas pilis, kuras apvij vīnogulāji. Kopš viduslaikiem Luāra ir pazīstama ar saviem vasaras vīniem.
Zemenēm ar maskarpone piemērots būs Vouvray, baltais vīns no Luāras ielejas. Vouvray varbūt dzirkstošs pétillant vai mousseux (sauss vai viegli salds), sauss vai pussauss. Izcilos gados iegūst vouvray moelleux, saldu vīnu, kurš tiek izturēts desmitgades. Vīnogas šim vīnam novāc vēlu, pirmās rudens salnas sniedz īpašu neatkārtojamo aromātu.
Viens no labākajiem vīnogulājiem Le Clos Baudom Vuvrē miestiņa apkārtnē pieder kņaziem Poņatovskiem di Monte Rotondo. Šo poļu-itāļu dinastiju aizsācis Satņislavs Poņatovskis, pēdējā Polijas karaļa Staņislava Augusta brāļadēls. Karalis mēģināja viņu pasludināt par troņa princi, bet Polijas atkarība no Krievijas prasīja Katrīnas Lielās piekrišanu. Ķeizariene vēlējas apprecināt Polijas princi ar savu mazmeitu - skaistuli lielkņazieni Aleksandru un paturēt jaunos savā galmā. Bet viss notika savādāk. Polijas valstij aizejot pagājībā, Poņatovskis devies uz Romu, viņš kļuvis par Mūžīgas pilsētas mīluli. Viņu devēja par il buono Polacco... un iemīlējās viņš kurpnieka sievā, kura dzīvoja pretī viņa pilij. Izcēlās skandāls ne pa jokam, iejaucās pat Romas pāvests. Pēc sarunas Vatikāna kņazs Staņislavs Poņatovskis un Kasandra (tā sauca daiļo romieti) pārcēlās uz Florenci, kur netālu no Livornas kņazs nopirka muižu Monte Rotondo - tas kļuvis par dzimtas vārdu viņu bērniem. Dēls Juzefs Poņatovskis di Monte Rotondo kļuva par diplomātu, bijis sūtnis Briselē, Napoleona III laikā bijis Otrās impērijas senators. Bet galvenā viņa dzīves kaislība bijusi mūzika. Viņš rakstījis operas, to libretus, dziedājis tenora partijas, uzstājies kā impresārijs un kapelmeistars dažādos Itālijas teātros. Pēc tēva nāves viņš uzstājās Rosīni operā Otello, Doniceti operā Mīlas dzēriens, Rosīni operā Itāliete Alžīrā. Māsas, markgrāfiene Elena Riči un Konstancija Cepi uzstājās kā dziedātājas, brālis Šarls kā bass, bet Juzefa sieva - kņaziene Elīza kā soprāns. Pats Džoakīno Rosīni, būdams Londonā, dziedājis duetā ar karali Džordžu VI.
Zemenes pieder pie Fragaria ģints, kura ietilpst augstdzimtajā rožu Rosceae dzimtā.