Pie ērtībām raduši, par elektrību atceramies vien tad, kad tās plūsma apraujas dabas stihijas vai kādu remontdarbu dēļ. Līdz šim tā bijusi tik lēta, lai dažas spuldzes, televizoru un ledusskapi bez sāpēm varētu atļauties arī mājsaimniecības ar mazākiem ienākumiem. Tomēr durvju priekšā ne tikai izmešu radītas draudīgas klimata pārmaiņas, bet arī ievērojams tarifu pieaugums, tāpēc par elektroenerģijas taupīšanu nāksies aizdomāties arī tiem, kuri nebaidās piedzīvot varbūtējos ūdens plūdus. Dienas Mājoklis četrās publikācijās katra mēneša trešajā trešdienā stāstīs par elektrību - tās drošu piegādi un izmantošanu mājoklī, tarifu aprēķiniem un elektrības tērētāju atbildības daļu, dažādiem paņēmieniem elektroenerģijas taupīšanā.
Eiropa piespiedīs
Eiropas enerģētikas komisāra Andra Piebalga teikto, ka "vislētākā enerģija ir ietaupītā", citē daudzi. Eiropas Savienības (ES) deklarētā virzība uz atjaunojamo resursu arvien plašāku izmantošanu un apdomīgāku enerģijas tērēšanu formulēta virknē praktisku pētījumu un ieteikumu. ES energokompāniju organizācijas Eurelectric pētījumā Elektrības nozīme. Jauna pieeja drošas, konkurētspējīgas enerģijas nodrošināšanā ar oglekli piesārņotā pasaulē Latviju pārstāvējusi Latvenergo Komunikācijas un mārketinga departamenta direktore Ingrīda Lāce. Viņa uzsver, ka pētījuma mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par enerģētikas jautājumiem un aktualizēt energoresursu iegūšanu un izmantošanu, vienlaikus mazinot globālo sasilšanu, ko sniedz jaunu tehnoloģiju izmantošana. Pētījuma rezultāti demonstrē arī sabalansētas enerģijas jeb tā sauktā mix lietošanas lietderību.
Viens no paņēmieniem, kura mērķis ir veicināt atteikšanos no fosilajiem resursiem, ir izmešu kvotas. Lai arī Latvijā, pateicoties lielajam hidroelektrostaciju ieguldījumam, elektrība top samērā zaļā veidā, kvotām ir liela ietekme uz enerģijas tarifu. Puse Baltijā saražotās elektroenerģijas top siltuma elektrostacijās, kas izmanto fosilo kurināmo - degakmeni, mazutu, dabasgāzi, tāpēc ogļskābās gāzes (CO2) emisiju kvotu cena būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas, skaidro Latvenergo runasvīrs Andris Siksnis. CO2 emisiju kvotu cena pērn bija salīdzinoši zema - vidēji 0,7 eiro par kvotu, taču ar šā gada 1.janvāri sākās CO2 emisijas tirdzniecības 2.fāze un kvotas cena jau sasniegusi 23,5 eiro. Latvijas emisiju plāns 2008.-2012.gadam vēl nav apstiprināts.
Tērējam vairāk
Elektrības patēriņa provizoriskie pieauguma dati rāda, ka pērn Latvijā vidēji izmantots par 7% vairāk enerģijas nekā 2006.gadā, taču, salīdzinot patērētāju grupas, redzams, ka tieši iedzīvotāju izmantotās elektrības apjoms audzis straujāk - par 12%, kamēr rūpniecībā - par 1%.
Eiropas kontekstā dzīvojamā sektora elektrības patēriņš tikai nedaudz atpaliek no līdera - transporta jomas. Elektrība sen pārsniegusi savas primārās gaismas radīšanas funkcijas - tagad tā nodrošina arī mājokļu ūdensapgādi, ventilāciju, telekomunikācijas, drošību, nemaz nerunājot par desmitiem komfortu radošu sadzīves ierīču. Tā sauktajās gudrajās mājās elektrības barotas ierīces faktiski nodrošina visu nama eksistenci un funkcijas. Kopumā Eiropas mājsaimniecību dzīves modelis kļūst aizvien energoietilpīgāks, secina eksperti. Tas ir iemesls, lai aktīvāk izglītotu patērētājus par nepieciešamību taupīt resursus, jo to ražošana piesārņo vidi.
Cena augs
Tos, kuriem sociālā atbildība nav pietiekams stimuls taupīšanai, iespējams, pārliecinās elektrības cenas kāpums. A.Siksnis teic: "Ar elektrības tarifu noticis kā parunā - sliktās lietas vajag darīt labajos laikos. Iepriekš elektroenerģijas tarifu necēlām vairākus gadus, kad ekonomika strauji gāja augšup, tāpēc tagad, kad laiki grūtāki, nokavētais jāpanāk pāris kāpienos, jo tirgus negaida - energoresursu cenas pasaules tirgū un ražošanas izmaksas aug." Šī ķēde līdz ar tarifu regulācijas sistēmu patērētājiem maksājamo summu ietekmē tiešā veidā.
Tarifa veidošanas principi paredz, ka tajā var iekļaut tikai attiecīgajā brīdī spēkā esošās izmaksas. Šī iemesla dēļ jaunajā elektroenerģijas tarifā, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, nav iekļauts tāds svarīgs faktors kā gāzes cenu palielinājums no šā gada 1.janvāra, skaidro Latvenergo pārstāvis. Tādēļ tarifu nevar celt arī paredzamam laika posmam, piemēram, nākamajiem 2-3 gadiem. No vienas puses, Latvenergo būtu ieinteresēts drošāk zināt paredzamos ieņēmumus un plānot investīcijas. No otras puses, tā var iznākt, ka patērētāji pārmaksā par elektroenerģiju, ja prognozes par izejvielu cenu kāpumu nepiepildās un cenas ir zemākas.
Tarifu būtiski ietekmē importējamās enerģijas cena, kura Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā pēdējā pusgadā krietni augusi CO2 emisijas kvotu cenu pieauguma ietekmē. Līdz ar Baltijas valstu un Krievijas aktīvu darbību elektroenerģijas tirgū iespējami darījumi caur Skandināvijas elektroenerģijas biržu Nord Pool Spot, kas nākotnē būs viens no galvenajiem Baltijas tirgus cenas noteicējiem. Šā brīža analīze liecina, ka importējamās elektroenerģijas iegādes cena šogad pieaugs uz pusi, salīdzinot ar 2007.gadu, paredz A.Siksnis.
Elektroenerģijas tarifu iespaido
- Naftas cena
- Dabasgāzes cena
- Elektroenerģijas ražošanas izmaksas
- CO2 izmaksas izmešu kvotu tirdzniecības sistēmā
- Elektroenerģijas importa izmaksas
- Elektroenerģijas pieprasījums reģionā
- Elektroenerģijas piedāvājums reģionā
- Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumi
Ekspertu padomi
Ingrīda Lāce, Latvenergo Komunikācijas un mārketinga departamenta direktore:
Eurelectric pētījuma galvenā atziņa: ievērojams CO2 emisiju samazinājums ir iespējams vienīgi elektrības ekonomiski izdevīgas cenas gadījumā, vienlaikus cenšoties mazināt atkarību no naftas un gāzes. Nākamajās desmitgadēs elektrība jāražo tā, lai rodas maz CO2 izmešu, aktīvi jāizmanto un jāattīsta visas pieejamās iespējas - ūdens enerģija un citi atjaunojamie avoti, kodolenerģija un tīrā fosilā kurināmā tehnoloģijas, tostarp oglekļa piesaistīšana un uzglabāšana. Šis princips ir viens no pieciem svarīgākajiem, uz kuriem turpmāk jābalstās Eiropas enerģētikas politikai.
Juris Ozoliņš, Eiropas Komisijas enerģētikas padomnieks:
Svarīga ir komforta un taupīšanas samērotība - es ikdienas dzīvē cenšos tērēt mazāk elektrības, izvēloties zema enerģijas patēriņa sadzīves ierīces, tomēr, lai cik man rūpētu planētas nākotne, nelietoju ekonomiskās spuldzes, jo to spektrs manām acīm nav pieņemams. Latvijas statistika par elektrības patēriņu rāda, ka gan regulators, gan uzņēmumi ir visai bikli iedzīvotāju izglītošanā par taupīgu attieksmi pret enerģiju. Tiesa gan, mūsu ekonomika ir ar zemu energoietilpību, tāpēc neesam tik prasīgi pret piegādātājiem. Liela nozīme ir elektroapgādes infrastruktūrai, kura jāuztur kārtībā, lai elektrības piegādes saglabātu drošas.
Anitra Tooma, žurnāla Vides Vēstis galvenā redaktore
Elektrība vēl nav tik dārga, lai es nevarētu to atļauties tik, cik vēlos, tomēr jau sen man tās taupīšana ir dabiska lieta. Mans galvenais pamatojums ir rūpes par vidi - es taupu, lai nebūtu jāceļ jauna atomelektrostacija Ignalinā un lai elektrības ražošana no fosilajiem resursiem mazāk piesārņotu vidi. Domāju, ka mums ir lielas rezerves bezjēdzīgi izlietotā enerģijā - birojos un veikalos ir pārāk silti; lieki tecinot ūdeni, gaisā izkūp tā piegādei un attīrīšanai patērētā elektrība; ūdens sildītājiem uzliekam lielāko temperatūru, lai gan arī ar 50-60 grādiem būtu gana, utt. Ieteiktu katram vienu dienu nodzīvot lauku mājā bez elektrības - tas rada labu izpratni par taupīšanas iespējām.
Rakstu sērija
Rakstu sērijā Enerģija tavās mājās skaidrosim, kā droši un taupīgi izmantot elektrību mājoklī. Ja jums ir jautājumi vai pieredze, ko vēlaties nodot citiem, rakstiet [email protected]
Ekspertu un praktiķu padomi par elektrības taupīšanu mājoklī - interneta vietnē efektivi.lv