Patriektu!
Mans draugu loks nesen sadalījās divās frontēs, jo Raimonds gadu bija krāpis Zaigu. Vieni kliedza - pamet to maitu, otri ieteica nogaidīt. Zaiga vīru patrieca. Visvairāk viņai sāpēja tas, ka vīrs tik ilgi melojis. Viņa bija ticējusi, ka vīram darbs mēdz ievilkties līdz rītam, jo viņš arī pelnīja vairāk. "Viņš teica, ka vairāk tā nedarīs, ka nožēlo. Taču es esot bijusi tik nodarbināta ar abiem bērniem, ka viņš neesot saņēmis to, ko grib. Pateicu, ka es arī turpmāk būšu nogurusi, jo bērni ir mazi." Daļa Zaigas draugu nosoda vīru. Viena no viņām, Linda, regulāri zvana Zaigai un atbalsta viņas izvēli: "Ja cilvēkam svarīgāks ir viņš pats, ne ģimene, tad tāds mūsu vidū nav vajadzīgs!" Savukārt Zaigas vecāki čīkstot - kas par jums rūpēsies? Tā tik tāda kļūda, nav vērts zem sitiena palikt bērnu nākotni. Zaiga tam nepiekrīt. Laulībā neesot vietas otras iespējas došanai. Ja vīram piedošot, viņš to izmantošot. "Tas ir cilvēka dabā. Kas sācis sūkāt cukurgailīti, to pie kliņģera nedabūsi."
Zaigas vīrs Raimonds atzīst, ka pārkāpis laulību. "Tas bija vienīgais veids, kā atslēgties. No visa. Rutīnas, kredītiem, nebūšanām. Un visi tie sieviešu žurnāli stāsta muļķības, ka arī esošajās attiecībās var gūt iekāri. Tas nav tas." Raimondam bijis svarīgi apliecināt sevi kā vīrieti. Par notikušo viņš sievai nav teicis tik ilgi, jo negribējis viņu sāpināt un izjaukt ģimeni. "Es saprotu, ka tagad gribu divas lietas, kas neiet kopā, taču citādi nevaru. Jā, gļēvs esmu, zinu, zinu šito dziesmiņu."
Savukārt Elza, kura nav precējusies, bet dzīvo kopā ar bērna tēvu, uzskata, ka laulībā var gadīties kļūdas, tāpēc "es Zaigas vietā mēģinātu saprast, kāpēc tas noticis. Izrunāt. Varbūt tas ir laulības pārbaudījums, kas viņus tikai stiprinātu." Pie ārlaulības sakara neesot vainīgs tikai Raimonds, jo "cilvēks jau ārpus laulības meklē to, kā tajā pietrūkst". Viss esot atkarīgs no tā, kā pāris izprot laulību. "Daži bez gadījuma sakariem nemaz nemāk un negrib dzīvot. Tas viņiem palīdz uzturēt savas nopietnās attiecības stabilas." Ja abas puses uzskatot, ka laist pa kreisi ir pieņemami, tad lai dzīvo laimīgi. Ja tā nav, tad "sieva ir gļēvule, un gļēva viņa ir attiecībā pret sevi," - tā Elza.
***
Sandis Kristars Dūšelis
Ģimenes psihoterapeits
Par vāju es drīzāk dēvētu sievieti, kura čīkst, ka nespēj dzīvot bez vīra un viņas dzīve ir galā. Manā praksē ir gadījumi, kad sānsolis tiek izrunāts un, iespējams, pāris pat turpina dzīvot kopā. Ir gan reizes, kad viens sānsolis tikai parauj vaļā sen briedušas nesaskaņas un pāris pie psihoterapeita atnācis, lai izlamātos un izšķirtos. Esmu novērojis, ka vīrieši bieži vien nespēj pārsviesties uz iejūtīgajām laulības lietām. Daži domā, ka labāk par tām neteikt, tādējādi saglabājot ģimeni. Nedomāju gan. Izrunāt ir vērtīgāk nekā neizrunāt. Mūsdienās pārāk populārs ir uzskats, ka katram ir tiesības uz izvēli. Rēķins ir vienkāršs - ja otrs cilvēks nespēj apmierināt visas manas vajadzības, trūkstošo meklēju citur. Arvien mazāk ir dziļu attiecību ar mīlestību un uzticību, kur nav svarīga kalkulēšana - cik man tas der vai neder.
***
Roberts Ķīlis
Sociālantropologs
Stiprums un vājums ir vērtējams atkarībā no konkrētajā laulībā pieņemtajiem standartiem. Ja viena sieviete par pārkāpumu uzskatīs to, ka koncerta vietā viņš, maita, izvēlas alus dzeršanu ar draugiem, tad citai pat vairākkārtēja šaušana pa kreisi šķitīs pieņemama. Pērn ar kolēģiem veicām pētījumu, kurā noskaidrojām, ka latviešiem ir viens no zemākajiem sabiedriskās uzticības koeficentiem Eiropā. Latvietis vidēji uzticas 10-12 cilvēkiem. Līdz ar to pieļaujams, ka cilvēks, kam ir ilgstošas attiecības, tik viegli nekratīsies no tām vaļā. Baidīsies uzticēties nākamajam.