Cik bija rocības, tik bija
Laika gaitā padrupušu ķieģeļu māja, šauras kāpnes un saputējuši logi nebūt neliecina, ka te varētu atrasties visnotaļ mājīgas dzīvojamās telpas. Taču pārkāpjot Ulda Anžes dzīvokļa slieksni, gluži neviļus sāku uzskaitīt aktiera dzīvokļa plusus. Nerunājot par to, ka māja atrodas gandrīz centrā pie Zemitāna tilta, no kurienes ērti sasniegt gan teātri, gan staciju, gan pilsētas sirdi, arī pašas telpas ir gaišas, ērtas un mājīgas. Uldis šeit pamatīgi visu pārveidojis, un tagad viņam pieder 68 m2 plašs dzīvoklis, kurā ietilpst dzīvojamā istaba - virtuve, guļamistaba, dēla Rūdolfa istaba, kur zēns mīt, kad brīvdienās atbrauc pie tēva. Maza un gaiša ir vannasistaba ar ietilpīgu boileri, krāsaina tualete, kurai krāsas ieteikusi Ulda draudzene māksliniece Linda Liepa. Pēc Lindas ieteikuma izvēlētas arī krāsas visām sienām. Uldis smejas, ka sākumā nevarējis samierināties ar zaļo toni un pierast pie pelēkā. Tagad apradis un nevar iedomāties dzīvoklim citu krāsu gammu.
Guļamistabas un Rūdolfa istabas logi iziet uz Pērnavas ielu, virtuves logs uz klusu, koku ieskautu zaļu pagalmu. Grīdas klātas ar laminātu koka imitācijas krāsās.
Virtuves zonu no dzīvojamās istabas atdala lete, kas kalpo gan par galdu, uz kura top ēdieni, gan arī par ēdamgaldu. Uldis smej, ka draugi pie viņa vienmēr tiek gaidīti, taču tāda pamatīga saimes galda gan viņam neesot. Aktieris mazliet pasūkstās par virtuves mēbeļu iekārtu. Lai iznāktu lētāk, Uldis pirms sešiem gadiem pats braucis uz Rumbulu pirkt laminātu, bet meistars nohaltūrējis, tagad maliņas līp nost. Dzīvojamā istabā, kas saplūst vienā veselumā ar virtuvi, pavisam nedaudz lietu - skaisti pelēkā toņa sienām pieskaņots dīvāns un pie āra sienas liels televizors. Logu aizklāj žalūzijas, kuras Uldis pēc paziņu ieteikuma mazgājis vašmašīnā. Viss kārtībā, tikai žalūzijas mazliet sarāvušās.
Laba manta nerūsē
Mājastēvs atzīst, ka viņam paveicies ar pazīstamiem mēbeļu galdniekiem, tie bijuši īsti sava aroda meistari. Baldones meistars uztaisījis guļamistabas iekārtu - gultu, nakts skapīti un kumodi, bet dzimtās Gulbenes puses meistars koka kāpnes. Kad pieliec roku šiem darinājumiem, jūti - pamatīgas, labi nostrādātas lietas. Var teikt - amatnieku priekšā - cepuri nost! Otras ir visai nosacītas kāpnes, tās drīzāk atgādina mēbeli. Ikdienā praktiski nav izmantojamas kāpelēšanai, bet mūsu tikšanās reizē Uldis un Rūdis uz tām ērti iekārtojās, lai pozētu fotogrāfam. Vaicāts, kāpēc šo dīvaino mēbeli aktieris iegādājies, viņš smej - ieraudzījis un pasūtījis, lai meistars uztaisa tieši tādu pašu. No laba koka, ideāli uztaisītas tās priecē acis un... nav jāmeklē, kur tās nobāzt, kā, piemēram, alumīnija kāpnes. Blakus kumodei piesliets Anžes velosipēds. Pa pilsētu viņš ar to nebraucot, izmantojot tikai gariem gabaliem. Pagājušajā gadā nobraucis pieci simti kilometru pa Latgali, šogad pošoties uz Slovākiju.
Rūdolfa istabā atrodas gulta un puisēna darba galds. Viss no dabīga priedes koka. Krāsaini aizkari. Pie sienas dēla auguma mērītājs - Rūdis priecājas, ka sīkās strīpiņas - viņa fiziskās izaugsmes liecinieces - kāpj arvien augstāk.
No nelielā priekšnama Uldis ieved tādā kā tumšajā istabā. Šo telpu Uldis "atšņāpis" no Rūdolfa istabas. Tā ir pavisam neliela, un tās galvenā vērtība - ietilpīgs sienas skapis ar sabīdāmām durvīm līdz pašiem griestiem. Te var salikt visu, kas šobrīd nav vajadzīgs - makšķerkātus, slēpes, alpīnista un augstkalnu slēpotāja inventāru, ziemas apģērbus un visu ko citu. Tieši tāpēc dzīvoklī jaušams gaišs plašums.
Uldis domā, ka vēl esot daudz kas vajadzīgs, bet, "kad būs nauda, tad arī turpināsim darboties".