Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Ievērības cienīgākie tūrisma objekti Stambulā

Stambulā hiacintes smaržo jau martā. Magnolijas iekoptos dārzos saplaukušas, un prīmulu dobes priecē ar savu krāsainību. Kokiem lapas gan zaļot sāk tikai aprīlī. Lai nesteidzīgi iepazītu Stambulas jaukumus un nepaspētu nogurt, vajag trīs četras dienas.

Kad lidmašīna nosēdusies Ataturka lidostā, ir vairāki varianti, kā nokļūt centrā 20 km attālumā. Protams, visvienkāršākais veids ir taksometrs. Mums lielu somu nebija, tāpēc izmantojām ērto sabiedrisko transportu, kas neatkarīgi no tā veida (autobuss, kuģis, tramvajs vai autobuss) maksā 1,10 liru jeb 50 santīmu par braucienu. Ar vilcienu jāpabrauc sešas pieturas, tad jāpārsēžas tramvajā, kas savukārt aizvizina līdz pašai vecpilsētas sirdij. Tas gan aizņem kādu stundu.

Viesnīcu pasūtījām jau Latvijā. Nebijām vienīgie, kuru rezervācija kaut kur mapītēs bija pazudusi. Pēc pusstundas meklēšanas tā tomēr atradās, un nedēļu par mūsu naktsmājām kļuva viesnīca Romance dažu minūšu gājienā no Sv.Sofijas katedrāles.

Pieturas punkti

Garum garās rindas pie ievērojamākajām apskates vietām ir ikdiena. Tiesa, no tām var izbēgt. Piemēram, lai apskatītu slaveno Topkapi pili, kurā 400 gadus valdīja osmaņu sultāni, ir vērts pacensties un būt pie kases lodziņa jau dažas minūtes pirms deviņiem. Kad biļete nopirkta, 9.30 sākas ekskursija gida pavadībā pa harēma labirintiem, kuros dzīvoja sultāna māte, četras sievas, bērni un neskaitāmas mīļākās. Tā ir pils apmeklējuma praktiskā puse, kura aizmirstas, apmeklējot dārgumu krātuvi ar mirdzošiem rubīniem un smaragdiem rotātiem izstrādājumiem, grezno valdnieku tērpu izstādi, sudrablietas, keramikas un stikla bagātības, kas gadsimtu gaitā pilī lietotas. Harēma filigrānās zili balti zaļās flīzes, paviljoni un krāšņie skati uz Bosforu - lai to izbaudītu, nepietiek ar pāris stundām vien.

Turpat līdzās slejas Bizantijas brīnums - Sv.Sofijas katedrāle. Interjers pārsteidz galvenokārt ar inkrustācijām un mozaīkām, kas saglabājušās vēl no IX gadsimta. To nosūbējušais zeltījums griestu klājumā fascinē. Taču tajā pašā laikā ar tiem disonē islāma kaligrāfiskie lielizmēra medaljoni, kas piestiprināti pie sienām. Tāds īsts Turcijas spogulis - šajā zemē tik ļoti sajaucies eiropeiskais ar aziātisko.

Šķērsojot skaisti iekoptu parku un cenšoties izbēgt no "laipnajiem" tējas pārdevējiem baltos tērpos, šaļļu un stabuļu pārdevēju pavadīti, nokļūstam pie Zilās mošejas. Vieglumu tai piešķir simtiem logu un izcilās Iznikas keramikas zilās flīzes. Tās darinātas XVI gadsimtā, kopskaitā ap 21 tūkstoti.

Lai gan acīs vairāk duras Jaunās mošejas zilums. Tā atrodas divu līmeņu Galatas tilta dienvidu galā pie garšvielu tirgus. Par Jauno gan šo mošeju var saukt tikai nosacīti, jo būvēt to sāka jau 1597.gadā.

Galatas tilts brīvdienu rītos ir pilns ar makšķerniekiem. Sastājušies viens otram līdzās, atstutējuši makšķeres uz īpaši veidotiem koka klucīšiem, viņi velk laukā mazas zivteles. Komiski tas izskatās no tilta apakšējā līmeņa, kad, piemēram, kādā no kafejnīcām dzerot ābolu tēju un skatoties Stambulas panorāmā, pēkšņi uz augšu ceļas kāda zivtele.

Tilta abos galos ir kuģīšu pieturas. Arī autobusu galapunkts. No turienes ērti aizvizināties uz Dolmabačes pili. Uzbūvēta 1856.gadā, šī pils kļuva par jauno sultānu mājvietu pēc Topkapi pils. Arhitektoniski līdzinoties daudzām greznām villām Bosfora krastos, iekštelpu ziņā tā pārsteidz ar greznumu. Varētu pat teikt - izšķērdīgu greznumu, jo pils būvēta Osmaņu impērijas sabrukuma laikā, sultānam aizņemoties naudu ārzemju bankās. Stāvot kārtējā rindā pēc biļetēm, var vērot stalto godasardzes puisi un smaidošos japāņus, kas spieto ap viņu ar fotoaparātiem. Gida pavadībā maršruts ved pa oficiālo pils pusi ar skaistiem tepiķiem izklātām zālēm, inkrustētām mēbelēm, dažādu rakstu parketu. Pirmais pārsteigums ir kristāla kāpnes, kuras gids salīdzina ar Titānikā redzamajām. Un patiesi, tās ir dubulta pakava formā no kristāla un misiņa, bet margas izgatavotas no mahagonija. Tiek saukti arī citi cipari. Visiespaidīgākā, šķiet, četras tonnas smagā lustra, pirkta Īrijā.

Īpaši tiek izrādīta guļamistaba, kurā miris tautas varonis un laicīgās valsts izveidotājs Ataturks 1938.gadā. Vēl aizvien visi pulksteņi pilī rāda šo laiku - 9.05.

Ārā no pilsētas

Vienu diena vai pēcpusdiena noteikti jāveltī Bosfora apskatei no kuģīša. Pavasarī tie kursē divas reizes dienā, vasarā - biežāk. Var izmantot arī privātos kuģīšus, bet tas šo pasākumu lieki sadārdzina. Un nevajag pirkt biļetes no centīgajiem ielu tirgoņiem, to kasē lieliski var izdarīt pats. Iepriekš gan ir vērts pastudēt kuģojuma maršrutu, kas līdz tālākajai pieturvietai (kopumā tādu ir sešas) ilgst pusotras stundas. Tur tas stāv trīs stundas. Ja laiks ir jauks, tad ir bauda pastaigāties pa mazītiņo ciematiņu Anadolu Kavagi un aplūkot XIV gs. bizantiešu cietokšņa drupas. Bet, ja laiks ir nemīlīgs, var glābties kādā no kafejnīcām.

Stambula līdz šim man vienmēr likās noslēpumaina, pēc vīraka un garšvielām smaržojoša pilsēta. Un noteikti šajā stereotipā iekļāvās Lielais tirgus. Tas patiesi ir milzīgs. Ne tikai tas, kas jumtiem klāts. Nez kādēļ Stambulā visi ceļi ved uz tirgu. Nu labi, ja ne gluži uz Lielo tirgu, tad kādu suvenīru veikaliņu gan. Un ja sākumā šī kaulēšanās un neiztrūkstošais "No kurienes esat?" šķiet pat aizraujošs, tad pēc pāris dienām - neizturams.

Savdabīgs atklājums bija bazilikas cisterna. Jā, arī mēs, izlasot ceļvežos par šo objektu, novīpsnājām. Bet, tā kā šis jocīgais veidojums atradās turpat vien līdzās viesnīcai, nolēmām to apskatīt. Un bija vērts! Tas patiesi ir brīnišķīgs bizantiešu inženieru meistardarbs, kādu nebijām redzējuši nekur citur pasaulē. Milzīga pazemes ūdens cisterna - glabātava, kurā ūdens satecējis pa akveduktiem no desmitiem kilometru liela attāluma, lai apgādātu Lielo pili ar saldūdeni. Turklāt tā ir velvēta un balstās uz 336 kolonnām, kur katra ir vairāk nekā 8 m augsta.

Mutuļojoša modernās Stambulas dzīve risinās Taksima skvērā un ielā lejup tam. Pa to kursē arī mazais tramvajiņš, kas ļoti līdzinās mūsējam Rīgā. Neesmu gan droša, bet domāju, ka vismaz tur esošajos veikalos var nopirkt oriģinālus Dolce&Gabana vai Dior izstrādājumus. Jo vismaz tirgū tiek piedāvāti tikai nekaunīgi pakaļdarinājumi. Tieši ap Taksimu var atrast omulīgas kafejnīcas un restorānus, kur baudīt ne tikai turku virtuvi. Protams, arī uz ielas nopirktiem kebabiem nav ne vainas. Turklāt to cenas ir demokrātiskas - ap vienu latu.

***

Cenas

Topkapi pils un dārgumu krātuve 22 liras / Ls 10

Topkapi pils harēms 10 liras / Ls 4,5

Sv.Sofijas katedrāle 15 liras / Ls 7

Dolmabačes pils un harēms 16 liras / Ls 7,5

Kuģis pa Bosforu turp/atpakaļ 7,5 liras / Ls 3,5

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko