Dzirdot vārdu "evolūcija", parasti iedomājamies ļoti senu procesu, kas pārvērtis pērtiķi par cilvēku. Taču mēs joprojām piedzīvojam pārmaiņas, un biologi puslīdz droši apgalvo, ka to ietekmē nākamajās paaudzēs sievietes kļūs mazliet īsākas, apaļākas, ar veselīgāku sirdi un garāku reproduktīvā vecuma posmu.
Sasniegumi medicīnā daudziem cilvēkiem, kas agrāk būtu miruši jauni, tagad ļauj tikt galā ar slimībām un nodzīvot līdz sirmam vecumam. Tas sabiedrībā nostiprinājis pārliecību, ka dabiskajai atlasei ir krietni mazāka loma nekā agrāk un tāpēc mēs esam pārstājuši attīstīties.
"Tas ir kļūdains apgalvojums," žurnālam New Scientist atzīst Jeila universitātes evolucionārais biologs Stīvens Sternss. Lai gan tagad izdzīvot un laist pasaulē pēcnācējus spēj arī ģenētiski "nepiemērotāki" eksemplāri, galvenās tendences nav mainījušās. Cilvēces attīstību joprojām nosaka tie gēni, ko vairākums māšu nodod saviem bērniem. Un, jo vairāk bērnu sievietes laiž pasaulē, jo lielāka iespēja, ka ar laiku visi cilvēki izskatīsies kā auglīgāko māšu atvases.
Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas dominē evolūcijā, S.Sternss kopā ar kolēģiem izanalizēja kādas mazpilsētas iedzīvotāju slimību vēsturi, kas dažās ģimenēs bija pieejama trīs paaudzēs. Pētnieki īpaši lielu uzmanību veltīja sievietēm, kurām reproduktīvā dzīve bija beigusies. Viņi savāca datus par šo kundžu augumu, svaru, asinsspiedienu, holesterīna līmeni un tamlīdzīgiem rādītājiem, kā arī bērnu skaitu. Vērā tika ņemts arī sieviešu sociālais stāvoklis, izglītības līmenis un tamlīdzīgi faktori, kas varētu ietekmēt bērnu pulka lielumu.
Pētījums apstiprināja seno pieņēmumu, ka tendence laist pasaulē vairāk bērnu piemīt īsākām un smagākām sievietēm ar zemāku asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī tām, kurām pirmais pēcnācējs piedzimst agrā jaunībā. Ja šī tendence saglabāsies vismaz nākamās desmit paaudzes, ap 2400.gadu vidusmēra sieviete būs par diviem centimetriem īsāka un kilogramu smagāka nekā šodien. Pirmo bērnu viņa laidīs pasaulē aptuveni piecus mēnešus agrāk nekā tagad, un menopauze iestāsies vidēji desmit mēnešus vēlāk.
Protams, šajos aprēķinos nav ņemta vērā kultūras ietekme. Piemēram, Rietumu sabiedrībā pastiprinās tendence pirmajam bērnam piedzimt vēlāk, tādēļ maz ticams, ka Vecajā pasaulē sievietes izmantos evolūcijas sniegto iespēju.