Atpakaļ pie Vagonu ielas ēstuves. Kad biju sasveicinājusies ar pārdevēju, pasūtīju pusi laša zupas un pie reizes novaimanāju, ka man jau nu ēst vispār vairāk nevajadzētu. Sāku līkņāties gar aizsvīdušo vitrīnu un gluži kā caur binokli, vienu aci piemiegusi, lūrēju uz kartupeļu pankūkām. Pārdevēja, kā nojauzdama, ko vaicāšu, steidza atbildēt: "Pusporciju nav." Ņēmu pilnu. Kāds kungs, kurš arī saimniekoja otrpus kafejnīcas letes, klausoties, ko pasūtu, ik pa brīdim pasmaidīja. Kad biju papusdienojusi un gāju ārā pa durvīm, kungs atvadoties noteica: "Svaram nav nozīmes, galvenais ir lokanība." Neatceros, ko atbildēju, bet tas noteikti bija kaut kas neveikls. Uz to vienkārši neko nevajadzēja atbildēt. Tā nu šogad esmu iecerējusi labāk paklusēt un neatbildēt, ja sakāmais nav asprātīgāks par dzirdēto.
Veselīgs un nodarbināts cilvēks - patīkams cilvēks. Balstoties uz lokanību kā svarīgu dzīves sastāvdaļu, esmu nolēmusi baseinam, riteņbraukšanai un slēpošanai piepulcēt kādu lokanības sporta veidu. Jau nedēļu glabāju bloknotā Vingrošanas olimpiskā centra bukletu. Jo īpaši mani saista iespēja sportot porolonu mīkstajā bedrē, tomēr nevaru saņemties aiziet. Tālu. Nav kompānijas. Lūk, pirmais visu solījumu priekšnoteikums - meklēt iespējas, kā to izdarīt, nevis izdomāt stulbus iemeslus, kāpēc to nedarīt. Mana draudzene neatmeta domu par deju kursiem, kad uzzināja, ka jānāk ar partneri. Viņa meklē deju partneri internetā. Un kungu jau mums Latvijā trūkst, kur nu vēl tādu, kuri grib vakaros mētāt kājas džaiva ritmos. Trūkst arī kvalitatīvu preču, tieši tāpēc vēl cītīgāk krāju čekus, lai vajadzības brīdī cīnītos. Kad man veikalā saka - jūs nepareizi valkājat šos apavus, es saku - jūs slikti ražojat. Un vairākkārt atzīts, ka kļūdījies ražotājs, ne es.
Vēl viena apņemšanās: mazāk kontaktēties ar čīkstuļiem. Nekas nevar būt nogurdinošāks par nogurušiem un sapīkušiem cilvēkiem. Negribas arī tos čīkstuļus vilkt ārā no mājas tuvāk dabai, jo tas atņem enerģiju. Labāk ar tiem, kuriem patīk, ka viņus pavelk zem piesnieguša koka un nopurina ar sniegu.
Noteikti gribētu šogad būt pacietīgāka un iejūtīgāka. Nenonākt līdz konfliktam, lai nebūtu jāatvainojas. Strādāt ar savām dusmām, rokot dārzā zemi. Izaudzēt arbūzu. Uzzināt ko jaunu. Vasarā iemācīties pagatavot vīnu. Vai karoga mastu un uzvilkt karogu. Un vēl kaut ko neprātīgu.
Notievēšu. Sākšu vingrot. Nekliegšu uz bērniem/vīru/sievu.
Vairāk laika veltīšu draugiem/vecākiem. Iemācīšos franču/vācu
valodu. Iespējams, šādus un līdzīgus solījumus, sākoties jaunam
gadam, jūs dodat sev ne pirmo gadu. Taču, ja Jaungada apņemšanās
izgāžas, cilvēks sāk justies kā bezcerīgs neveiksminieks. Bet
varbūt jūs sev dotos solījumus līdz šim esat izpildījuši un šogad
esat gatavi apņemties jaunas lietas? Pastāstiet par savu
pieredzi!
Raksti savu viedokli [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004 ar norādi Privātā dzīve