Līdzīgas problēmas novērotas arī citos jaunajos projektos - Torena namos, Metropolia u.c. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) Dienai apstiprina, ka klientu tiesības šajā situācijā ir ierobežotas, tomēr, lai to pierādītu un panāktu iespēju iegādāties pakalpojumus no paša izvēlēta operatora, jāpārvar nopietna procedūra.
Līgumu nerāda
Daudzdzīvokļu mājā par komunikācijām - televīziju, internetu, telefonu - atbild kompānija Izzi, un Austra (vārds mainīts) ar šiem pakalpojumiem nav apmierināta. "Televīzijas man nav," stāsta Tobago namu iemītniece. Kad mēģināts ievilkt kāda cita provaidera internetu un televīziju, attīstītājs to aizliedzis, pamatojoties uz līguma nosacījumiem. Tiesa, neviens no mājas iedzīvotājiem līgumu nav redzējis. "Ir iespēja izvilkt caur šahtām, taču otrs provaiders pat mēdz griezt vadus," sūrojas Austra. Attīstītājs draudējis ar tiesas darbiem, ja iedzīvotāji mēģinās piesaistīt citus pakalpojumu sniedzējus. Mājas iemītniekiem ir aizdomas par vienošanos starp telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju un attīstītāju, taču to viņi nevarot pierādīt.
Dzīvokļu īpašnieki nolēmuši protestēt - jau savākti paraksti, un patlaban attiecību kārtošana ir krustcelēs: "Attīstītājs piekrita - ja tiks savākti iedzīvotāju vairākuma paraksti, tad tiks ielaisti citi provaideri," skaidro Austra. Paraksti gan esot savākti, tomēr labuma vēl nav.
Ķīlnieku statusā
"Ķīlnieki esam gan mēs, gan apsaimniekotājs," uzskata mājas iedzīvotāja. Par apsaimniekotāju esot tikai labas atsauksmes, un arī viņš labprāt palīdzētu iedzīvotājiem saņemt normālu telekomunikāciju pakalpojumu, taču apsaimniekotājs ir atkarīgs no attīstītāja, tāpēc nevēlas kaitēt savam biznesam.
"Apsaimniekotājs pagaidām gādā tikai par mūsu māju, taču attīstītājs tam vēlāk var nedot apsaimniekot vēl ceļamos namus, ja tagad nedarīs tam pa prātam," domā Austra. Šādā situācijā viegli saprast apsaimniekotāju, kuram izdevīgāk apsaimniekot visas dzīvojamo namu kompleksa mājas, tāpēc tas nevēlas nostāties pret attīstītāju.
Projekts Tobago nami kopš sākšanas mainījis attīstītāju un pašreizējā - SIA Leader Management - pārstāvji Dienai lakoniski atbildēja, ka telekomunikāciju kvalitātes "problēmai tiek meklēts risinājums un tuvākajā laikā gaidāma atbilde".
Divu gadu process
Cīnījāmies divus gadus, kamēr panācām citu provaideru ienākšanu savā mājā, Dienai atklāj Viktors Perfiļjevs, dzīvojamo namu kompleksa Metropolia dzīvokļu īpašnieku biedrības AB38 valdes priekšsēdētājs. "Mūsu galvenā vēlme bija izvēles iespēja katram namu iemītniekam," uzsver priekšsēdētājs, "taču nozīmīgs faktors bija arī sākumā sliktā telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāte."
Arī šajā mājā telekomunikāciju pakalpojumu vienīgais sniedzējs sākumā bija Izzi. Mājā internets bijis lēns, tas neļāva normāli strādāt, arī televīzijas pakete bijusi sliktāka, nekā piedāvā citas firmas. V.Perfiļjevs uzsver būtiskāko atšķirību ar kaimiņmāju: "Manam kaimiņam blakus deviņstāvu mājā par lētāku samaksu bija ātrāks internets - kāpēc man jāmaksā dārgi par sliktu internetu?"
Pašam jāvelk vadi
Arī Metropolia situācija bijusi līdzīga. "Sākumā attīstītājs negribēja neko dzirdēt par citiem telekomunikāciju provaideriem." Situācija atrisinājusies, kad pie biedrības AB38 valdes locekļiem atnācis cits telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs ar savu piedāvājumu. Puses apspriedušās, izstrādāts projekts, viss process aizņēmis gadu.
Attīstītājs piekritis cita provaidera ienākšanai tikai tādā gadījumā, ja tas pats ievelk jaunus kabeļus, un tas var aizbiedēt potenciālos pakalpojumu sniedzējus citos jaunajos projektos. "Šobrīd mūsu mājā ir trīs provaideri, ieskaitot pirmo, nekvalitatīvo," saka V.Perfiļjevs. Viņš uzsver, ka sākumā jaunajiem iedzīvotājiem jābūt pieejamam jebkuram telekomunikāciju provaiderim, pretējā gadījumā tiek pārkāptas klientu izvēles tiesības un ierobežota konkurence šajā tirgū.
Jāvāc paraksti
Jāsavāc iedzīvotāju vairākuma atbalsts - vismaz 51%, tad dzīvokļu īpašnieku sanāksmē var vienoties par citu pakalpojumu sniedzēju piesaisti, Dienai skaidro PTAC speciāliste Sanita Biksiniece. Austra teic, ka pirms dzīvokļu iegādes ļoti rūpīgi izpētījuši līgumus, taču dažiem ir punkts par to, ka nedrīkst pieslēgt citus telekomunikāciju operatorus. S.Biksiniece norāda, ka šāds patērētāju tiesības ierobežojošs punkts līgumā nedrīkst būt, un, vēršoties PTAC, to var atzīt par netaisnīgu.
"Patērētājam ir tiesības izvēlēties tādus pakalpojumus, kādus tas vēlas," uzsver S.Biksiniece, piebilstot, ka draudēšana ar tiesu no attīstītāja puses šajā gadījumā ir aplama. Arī Konkurences padomes pārstāvis Māris Gorbunovs Dienai uzsver, ka atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla ir Komerclikuma 13.panta pārkāpums, ja tā rīkojies tirgus dalībnieks, kurš atrodas dominējošā stāvoklī. Šajā gadījumā dominējošā stāvoklī atrodas attīstītājs, jo tas joprojām kontrolē namu apsaimniekošanu.