Kā atmest smēķēšanu. Neuzbāzties ar smaku
"Arvien biežāk aizdomājos par to, ka jāatmet. Presē, internetā, šķiet, apzināti ievēroju publikācijas par smēķēšanas kaitīgumu, bet līdz galam saņemties nevarēju," viņa atminas. Pēc kāda laika Ilze mainīja darbu. Jaunajā darba kabinetā viņa sēdēja kopā ar kolēģi, kas nesmēķē. Negribējies uzbāzties ar smaku, tāpēc viņa nolēma, ka cigaretei ļausies vakaros, mājās. Arī darbs vairs neesot bijis tik nervozs. Ilze turējās godam. Nekādus plāksterus un košļenes nelietoja. Kā viņa saka — pats svarīgākais ir sakārtot galvu un apņemties.
Rītā pēc savas četrdesmitās dzimšanas dienas svinībām Ilzei uz dūmu nevilka. "Ja negribas, tad nepīpēšu," viņa nolēma. Tajā dienā negribējās līdz pat pulksten astoņiem vakarā. "Bet, ja jau var izturēt līdz astoņiem vakarā, var arī ilgāk," viņa nosprieda. Smēķēšanu atliekot, pagāja divas dienas. Bez dūma izdzīvot nebijis nemaz tik grūti. Uzdevumu grūtāku gan darīja Ilzes draugs. Viņš smēķēja. "Cigarete bija pieejama. Atlika roku pastiept," viņa saka, "bet galvenais — ticēt saviem spēkiem. Cilvēks ir stiprāks par cigareti. Ļoti pareizi saka tie, kas uzsver, ka viss ir galvā. Pirmkārt, atliek pieņemt lēmumu. Otrkārt, lasīt vairāk stāstu par to, kā cilvēki to ir izdarījuši. Tas iedvesmo," viņa ir pārliecināta. Dažkārt gan uznākot brīdis, kad šķiet, ka vairs nevar, jāiet uzsmēķēt, bet "šitais kociņš vairs nebūs stiprāks par mani". Pats grūtākais ir izturēt pirmās divas trīs nedēļas. Nervozitāte un uzbudinājums esot normāla parādība. Tā pārejot, un pie tās nav vainīgi ne bērni, ne citi ģimenes locekļi. Tādos brīžos jāpārslēdz uzmanība uz kaut ko citu. Ilze nesmēķē vairāk kā pusgadu, atsākt negrasās, uzlabojusies veselība, sejas krāsa, oža. Un pats galvenais ieguvums esot liels enerģijas pieplūdums, un arī makam patīkami.
*
Rakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga, LV1004
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.