Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Kā atrast skaistāko eglīti, un kur to drīkst cirst?

Katrs Latvijas iedzīvotājs drīkst nocirst pa eglītei — tik bagāti mēs esam, un tas ir jāizmanto, kamēr vēl iespējams un Latvijas valsts meži to ļauj. Lai arī egļu Latvijā daudz, tas nenozīmē, ka pa jebkuru mežu varam iet, vicinādami mačeti un kapādami egles, kuras tīk. Kā egli meklēt, kur aug skaistākās un kuras drīkst cirst — TVIzklaidei stāsta Kokneses Jānis, ar dažādiem egļu veidiem iepazīstina Kalsnavas Jānis. Un nekā skaistāka jau patlaban dabā nav kā mūžzaļās daiļavas.

Rozā dūmi

Kopš triju gadu vecuma man par tradīciju kļuvusi došanās uz mežu pēc eglītes — es un tētis sēžamies ragavās, kurās zirgs Gunis mūs nes pāri sniegotiem kalniem. Mēs spēcīgi turamies, atvairīdamies no pakavu mestajām sniega pikām. Es staigāju pa mežu, purinādama egles no sniega, un izvēlos skaistāko. Mājup Gunis dodas lēnā solī, zilajā mijkrēslī mirdz dzeltenas logu ugunis, un no skursteņiem debesīs kāpj rozā dūmu stabi. Sniegs gurkst. Un mājās es pirmā iededzu eglē sveci.

Ko darīt, ja sava meža nav, bet egli gribas? Jāmeklē meži, kurus rotā dzeltenas vai baltas krāsas zīmītes ar uzrakstu "Latvijas valsts meži". Tur tad arī drīkst. Vislabāk ir piezvanīt noskatītā meža atbildīgajam mežzinim un paprasīt, kur drīkst cirst un kur aug kuplākās egles.

TVIzklaide dodas egles meklējumos uz Koknesi, kur, kā teikas vēsta, pats Koknesis dzīvojis. Iecirkņa mežzinis Jānis Zvaigzne mūs ved pa stigu. Biezoknī nemaz neieiesim? Nē, jo egles drīkst cirst tikai uz meža ceļa un grāvī! Turklāt skaistas, biezas un kuplas egles izaugot tieši gaismā un skrajumā. Tur, kur aug priedes, augsne ir nabadzīgāka un egle izveidojas reta un šķidra.

Līku vai taisnu?

Skatos pa malām, taču piemērotu egli nemanu. Tieši aiz grāvja aug skaistākās. Egles meklēšanā ir vēl kāds labums — tīrs gaiss, apkārt kluss un sveķu smarža. Kamēr pētu, kura egle taisnāka, fotogrāfs meklē kroplīgāku un citādu egli, jo tās standarta piramīdas jau esot apnikušas. Es izvēlos pavisam mazu egli, rozes garumā. Ar tādām saaudzis pilns ceļa vidus. Jānis mudina cirst nost, jo ceļu tīrīs un eglītes nopļaus.

Mūsu uzmanību piesaista egle ar trim galotnēm. Tik bieza, ka stumbru nevar redzēt. Fotogrāfs uzskata, ka tā ir pārāk taisna. Vajagot līkāku. Kad esam kādu brīdi staigājuši, tomēr dodamies atpakaļ pie trīsgalotņu egles. Jānis stāsta, ka cirst drīkstot tās egles, kas diametrā ir ne resnākas par 12 centimetriem. Kā to nomērīt? Ja egle ir aptuveni divus trīs metrus augsta, grēkots nebūs. Vēl var iegādāties arī zāģi, kuram vienā pusē ir lineāls. Jānim tāds ir. Izmērām, ka esam nocirtuši egli, kuras stumbra diametrs ir pieci centimetri. Pats svarīgākais dekors ir — svētki garantēti.

Bērzi siltumnīcā

Tiem, kuriem žēl cirst kociņu, jādodas uz Kalsnavu, kur var nopirkt egli podā vai arī uz eglēm skatīties tik ilgi, kamēr sāk slīdēt gar acīm. Ar to pietiks līdz gada beigām. Kalsnavas arborētumā ir vislielākā koku, krūmu un liānu kolekcija Latvijā. Šeit notiek ilglaicīgi koku attīstības novērojumi, audzēti stādi, pavairotas sēklas. Piemēram, siltumnīcās šādam nolūkam aug bērzi. Savulaik arborētums tapis kā Krievijas pasūtījums, lai tiktu sagatavoti stādi, ar kuriem apzaļumot Maskavu un Sanktpēterburgu. Bet kāpēc tik "asiņains" nosaukums — arborētums? Vadītājs Jānis Zīliņš stāsta, ka "arborētums" ir sinonīms vārdam "dendrārijs" (grieķu valodā: dendros — koks, aros — lauks). "Arborētums" ir latīņu vārds, starptautiski vairāk pazīstams. Latīniski ir arī visi augu nosaukumi: pinus — priede, picea — egle, pendula picea — nokarenā egle, nana picea — mazā egle.

Egles te čum un mudž. Te ir asā egle, čūskegle, Serbijas egle, baltegle un daudzas citas. Krāšņas! Man ļoti patīk egles, kas ir kā apaļi, blīvi bumbieri. Tās es apskauju. Jānis stāsta, ka ir arī balzambaltegle, kuras pumpuri ir sveķaini melni. "Kā zaļa strūklaka," Jānis rāda uz citu skaistuli — patiesi slaidu, skaistu, zaļoksnu kā pasakās. Te gluži kā brāļu kapos pie katras ir balta plāksnīte ar nosaukumu… Atšķirība gan tā, ka koki dzīvo daudz ilgāk nekā cilvēki. Ozols var pavilkt pat līdz 400 gadiem. Egles zaļo visu mūžu. Kā panākt, lai egle podā nenokalst un to var pārstādīt? Jānis stāsta, ka tā nav jātur istabā ilgāk par nedēļu, pamazām jāradina pie istabas temperatūras, paturot koridorā, kā arī nevajag likt tajā sveces, lai neapskādē zarus.

Kalsnavā vēl aizķēries rudens. Mēs atrodam dzērvenes — caurspīdīgas un saldskābas! Arī ziedošas "puķes". Dzeltenām zvaigznītēm zied Virdžīnijas burvju lazda. "Atbrauciet pavasarī, kad ziedēs sniegpārslu koks. Ziedi ir kā balti, smalki vizuļi un, kad uzpūš vējš, trīsuļo, it kā snigtu sniegs," saka Jānis.

***

Kalsnavas arborētums

Jaunkalsnava, Madonas rajons

Tālr.4837668; 8380280; 9233063

Info: www.mammadaba.lv; www.lvm.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ziemassvētku dzērieni

Pagājušajā reizē stāstīju par populārāko Ziemassvētku sezonas dzērienu – karstvīnu –, taču Eiropas tautām ir vēl citi dzērieni. Dažas variācijas par karstvīna tēmu, citi – pilnīgi atšķirīgi dzērien...

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko