Foto ar pāris sliktajām dāvanām ievietoju albumā draugiem.lv, jo kādā ballītē dzirdēju stāstu, ka pēc fenšui katra lieta ir derīga un atrod saimnieku. Sliktās dāvanas vajagot droši laist pa apli. No divām tiku vaļā, no divām nē: dekoratīvās pudeles ar augļiem un olu turētāja. Bildi pamanīja paši dāvinātāji, un izcēlās skarba vārdu pārmaiņa: tas taču bijis no sirds, es esot izlepusi. Neapšaubu, ka no sirds, bet nemāku nospēlēt prieku par dāvanu, kas nepatīk. Kur nu vēl to lietot. Cik priecīga biju, kad tā paša Agra dāvātā krūze ar suni un uzrakstu 2006 saplīsa! Priecājos arī, kad Agris šogad labojās un uzdāvināja arbūzu. Bet kā lai tiek vaļā no olu turētāja? Kā vispār rodas sliktās dāvanas?
Nevar nedāvināt
"Tas, kurā brīdī dāvana kļūst slikta, atkarīgs no cilvēku
savstarpējām attiecībām," vērte sociālantopologs Klāvs Sedlenieks,
kurš pētījis vairākas apdāvināšanās teorijas. Sliktas dāvanas
rodas, ja apdāvināmo nepazīst. Patiesi tuvi cilvēki parasti trāpa
desmitniekā. Tomēr arī draņķis šķitīs laba dāvana, ja to būs
dāvājis tuvs un nozīmīgs cilvēks. "Uzlūkojot to olu turētāju, tu
pasmejies - tas bija tik forši, ka viņš uzdāvināja to stulbo
dāvanu," smaida K.Sedlenieks. Varbūt labāk atteikties no tās
uzreiz? Draugs sapratīs! "Tas ir neiespējami, jo tiks tulkots kā -
negribu tevi." Dāvanas uzdevums ir apliecināt sociālo sakaru.
Iespējamo cieņu un pateicību. "Šie pienākumi ir iestrādāti dziļi
zemapziņā un kultūrā. Mēs nemaz nevaram nedāvināt! Tad sabiedrība
nepastāvētu." Pēc franču sociologa Marsela Mosa dāvanu teorijas,
katrā cilvēkā ir iekodēti trīs pienākumi - dāvināt, pieņemt dāvanu
un dot pretdāvanu. Ja nedāvināsi pats, tevi apdāvinās citi un tu
tik un tā būsi spiests dāvināt, lai nebūtu antisociāls. Tā ir
nebeidzama dāvanu apmaiņa, jo jebkura dāvana prasa pretdāvanu.
Cilvēks nekad nevar būt pārliecināts, vai ir gana atmaksājis par
saņemto dāvanu, jo uz tās nav cenas. Līdz ar to nekad nezina, vai
ar savu dāvanu ir izlīdzinājis starpību. Tieši tāpēc nauda kā
dāvana ir slikta, jo tai ir zināma vērtība, tā nav personiska -
citi pieci lati ir tādi paši kā šie. Savukārt dāvanu kartes ir
viltīgs mēģinājums iesmērēt naudu kā dāvanu - naudu, ko var
izmantot tikai vienā veidā. Dāvanu arī nevajadzētu pārdot, lai
iegūtu naudu. K.Sedlenieks atceras, ka nesen Amerikā izcēlusies
skarba diskusija, ka pēc Ziemassvētkiem portālā ebay palielinājies
adītu džemperu piedāvājums. Ar briedīti, ar zvaigznīti. Tas tika
tulkots kā mazdēlu un znotu necieņa pret vecāku cilvēku sirsnību.
Sudraba pistole
Kā labāk atbrīvoties no dāvanas? Pirmais veids - nenonākt līdz tai. Pirms dāvināšanas pateikt, ko nedāvināt. Kāzās ir reglamentētās dāvanas, kas situāciju atvieglo. Savs reglaments ir arī dakteriem: labi ir dāvināt konjaku un šokolādi. "Puķes nē, jo dakters jau nav govs un neēd tās." K.Sedlenieks esot pasācis dāvāt patērējamas dāvanas, piemēram, milzu sveces. Otrais veids. Izmest pēc iespējas drīzāk, lai neizveidojas pieradums. Izmest būs grūti, jo dāvana nes līdzi daļu dāvinātāja un to emocionālo nozīmi, ko tai piešķir saņēmējs. "Cilvēki lietām piešķir dzīvu būtņu īpašības - kā citādi skaidrot to, ja atsitot kāju pret galdu, tam tiek sperts pretī?" Jocīgi, bet arī no attāla cilvēka saņemto nepatīkamo dāvanu izmest būs grūti. Varbūt pat vēl grūtāk. Trešais - dāvājot to tālāk. Tas gan nav labs veids, jo dāvana var nonākt atpakaļ pie dāvinātāja, turklāt riņķojot tā radīs daudz sliktu emociju. Ceturtais un labākais - krāmēt kastē. Dāvana nav izmesta, bet arī acīs nerēgojas. K.Sedlenieks atceras - kāds amerikāņu profesors stāstījis par savu pagrabu, kurā ir vairākas kastes ar dāvinātāju vārdiem. Kad viņi nāk ciemos, dāvanas no konkrētajām kastēm tiek izkārtotas uz kamīna dzegas. "Mums visiem ir cilvēki, kuri ciemos nāk reizi gadā un dāvina sliktas dāvanas. Mums ar viņiem negribas tusēties, bet darām to. Jo tā pieņemts. Ir ļoti daudz to lietu, kuras mēs darām tāpēc, ka darām." Kādā raidījumā K.Sedlenieks redzējis, ka amerikāņiem piedāvā sakārtošanai kursus, kad māja kļuvusi par noliktavu. "Pasniedzēja, lobējot savu biznesu, teica, ka mantas ir jāpatur, taču jāsakārto. Ārā mešanu salīdzināja ar bulīmiju - patērē un izsvied. Neko nepirkt arī slikti - anoreksija." Piektais. Mainīties ar dāvanām, jo tad neviena no pusēm nepaliek tukšā un sociālā saite nepārtrūkst. Ārzemēs ir vairāki saiti, kur notiek apmaiņa, Portugālē ir viena diena mēnesī, kad uz ielām notiek liela andele. Nesen arī Andrejostā bija Brīvo mantu tirdziņš. Sestais. Ar filozofisku pieeju. Citēt viesiem angļu antorpoloģi Mēriju Duglasu: "Netīrība ir lieta, kas ir ārpus sev paredzētās vietas." Tā vieta, kas nav nolikta pareizajā vietā kļūst par netīrumu. Smiltis jūrmalā ir smukas, uz paklāja - netīrums. Sakiet viesiem, ka jūsu mājā der tikai tas, kas ir savā vietā. Un absudrabotajai antīkajai pistolei, kas pildīta ar alkoholu pēc izlietošanas ir vieta atkritumos.
***
Kā atbrīvoties no nevajadzīgajām dāvanām?
Ieva Zībārte, arhitekte: Jāizmet. Esmu to izdarījusi trīs reizes, jo dāvanas bija formālas un dāvinātāji man neko nenozīmēja. Ja draugs ir īsts, tad neuzdāvinās neko nejēdzīgu. Atbrīvoties var arī, mantas iedodot bērniem, viņi novazās, un tad būs jāmet ārā. Nejēdzīgas dāvanas ir kalendāri un suvenīri. Kāpēc vajag papīra kalendāru, ja tas pieejams datorā un telefonā. Un, ja grib, lai lieta noveco, pietiek uz tās uzlikt gadaskaitli.