Kad apnīk baltās zeķbikses, cilvēki jāvēro augšpēdu
Izejot cauri Zalcburgas vecpilsētai, jūtos, it kā man kājās būtu baltas zeķbikses un galvā skruļļaina parūka. Mocarts te ir it visur. Pat uz kabatlakatiņiem. Tā teikt, piešņaucam mazo naktsmūziku sol mažorā. Man patīk Mocarta mūzika, esmu to spēlējusi. Aizkustinājumā lasīju grāmatu par viņa dzīvi, taču Zalcburgā Mocarta man ir par daudz. Cieņas dēļ noeju garām mājai, kur komponists dzimis, un uzzinu, ka tas noticis 3.stāvā.
Manai pastaigai pa vecpilsētu pievienojas draugs Gregors no Vācijas, kurš jau reiz Zalcburgā bijis, un saka: "Pilsēta ir maza, tev pietiks ar dienu, lai to izstaigātu."
Tik daudz laika man arī ir, tāpēc vispirms uzbraucam ar funikulieri augstu kalnā, kur no pils pagalma paveras brīnišķīgs skats uz kompakto pilsētu, kurai cauri plūst Zalcahas upe, uz daiļajiem dārziem, uz kalniem, kas stiepjas mākoņos un izskatās kā ar pūdercukuru apbārstīti kēksi. Pamanu kādu jocīgu ēku. Tas esot Modernās mākslas muzejs (Museum der Moderne). Turp tad arī dodos.
Galva lejup
Muzejs meklējams adresē M önchsberg 32. Ir arī otra Modernās mākslas muzeja filiāle ar nosaukumu Rupertinum.
Betonā un stiklā 1998.gadā būvētajā M önchsberg iekļūstu par 9,70 eiro, un nedaudz kļūst drūmi par to, ka Latvijā nekā tāda nav.
Man patīk britu mākslinieka Viljama Hanta darbs. Uz sarkana persiešu paklāja izveidojis Mocarta cienīgu darba kabinetu — nelielas, gaiši brūnas klavieres, vairākas galda lampas, nošu burtnīca. Aizraujoša ir videoprojekcija uz sienas, kur redzams, kā pats mākslinieks šo instalāciju veidojis. Bailēs ķeru pie vaiga, skatoties, kā viņš mēģina klavieres nest un bīdīt viens pats. Vienubrīd tās stāv tikai uz vienas kantes un, šķiet, tūlīt pat Viljamam uzkritīs uz kājas. Viss beidzas labi, un instalācija absolūti stabili gozējas man acu priekšā.
Samērā trakas ir arī vācu mākslinieka Georga Bāzelica gleznas un skulptūras, kas muzejā skatāmas līdz 21.jūnijam. Viņš glezno cilvēkus ar galvu lejup. Uz jautājumu, kāpēc tā, viņš atbildējis: "Gleznošana otrādāk ir piemērotāka gleznošanai nekā objektu veidošanai."
Netālu no muzeja, Getreidegasse 50, pamanu restorānu Carpe Diem, par kuru reiz kādā raidījumā stāstīja pavārs Mārtiņš Rītiņš. Šeit baudāms finger food jeb "pirkstiņēdienu" uzkodas — konusveida vafeles pildītas ar delikatesēm. Tā kā Zalcburgā esmu 1.maijā, restorāna durvis ir ciet. Ieminos Gregoram, ka darba svētkos jāiet vai nu uz baznīcu, vai zoodārzu, kur kāds allaž strādā. Un baznīcas te ir skaistas, iespaidīgas. Par zvēriem gan nepateikšu, jo neapskatīju, taču Zalcburgas mājaslapā rakstīts, ka zoodārzā ir apskatāmas lauvas, tīģeri un murmeltiere jeb murkšķi. Gregors smej, ka diez vai nu murkšķi jāpiemin jau pirmajā teikumā, jo tas neliecina par zoodārza izcilību. Lūk, lauva ir apskates vērta, bet ne murkšķi, kurus varot iegādāties par nieka naudu.
Aknas ar šokolādi
Ja ieceļojat Zalcburgas lidostā uz neilgu laiku un neizdodas aizbraukt līdz cukursaldajai vecpilsētai, vērts doties uz Hangar-7 — lidmašīnu muzeju, kas pieder enerģijas dzērienu ražotāja Red Bull īpašniekam. Viņš ķerts uz lidmašīnām un bāzē te savu floti. Lielajā stiklotajā angārā var apskatīt arī Red Bull atbalstīto F-1 automašīnas prototipu. Uz Hangar-7 var nokļūt vai nu ar taksi par aptuveni pieciem eiro, vai ar autobusu, kas brauc uz centru. Pabrauciet pāris pieturu, un vēl gabals jāpaiet kājām.
Hangar-7 paredzēta turīgiem ļaudīm. Ne velti restorānā Ikars ir 11 galdiņi un tos rezervē vairākus mēnešus iepriekš. Vienas vakariņas maksā ap 130 eiro, ar vīnu ap 230 eiro. Katru mēnesi Ikarā gatavo cits pavārs. Maijā — francūzis Tjērs Markss. Noskatoties youtube.com viņa darbošanos, gribas kungu dēvēt par gastro estētu: ja kartupeļi, tad ar slīpu galu un izvietoti uz šķīvja pakāpeniski. Krāsu salikumi un ēdienu forma kož acīs! Neliels ieskats maija ēdienkartē: zosu aknu parfē ar šokolādi un kaislību jeb pasifloras augli, seleriju kuskuss, āte, baklažānu čipsi ar anīsu un bazilika šerbertu. Angārā ir arī bārs 360 °, kas iebūvēts griestos, un vakaros, kad satumst, grīdā iebūvētās lampas veido zvaigznāju zīmes.
Daudz lētāk un ar austriešu smeķi var ieturēties lokālā Die Weisse, kas atrodas Rupertgasse 10. Tur ir sava neliela alus darītava, garda šnicele un izcils saldēdiens Kaiserschmarren — mazi, saldi, čaugani pīrādziņi, kas pamērcējami plūmju zaptē. Naktsdzīvei piemērots ir krogs Stiegl Brauerei, kas atrodas ārpus pilsētas centra Bräuhausstrasse 9. Blakus alus muzejam ir gan restorāns, gan klubs — vēsajos, senlaicīgajos mūros dejot var ļoti labi, jo centrā atgriežos, kad jau sveic rīta saule un baznīcas zvani.
Zalcburga nevar nepatikt — apgalvoja mana mamma, pirms turp devos. Es piekrītu, jo ārpus vecpilsētas baltās zeķbikses pašas nošļūk un parūka aizpland vējā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.