Kad laiks pirmajam bērnam? Stārķis skatās
Pēc tam tika ieviestas māmiņalgas. Darbā kolēģēm dzima mazuļi, un arī mums pieteicās otrs bēbis! Lielākajam bija jau četri gadi. Finansiālā situācija ģimenē bija ļoti laba, arī darbā nodokļi nomaksāti — pabalsti un māmiņalgas pilnā apmērā, bet ar noteiktiem griestiem, jo tos atcēla tad, saņēmu pēdējo pabalstu. Absolūtā mierā gandrīz pusotru gadu dzīvoju mājās. Darbā atgriezos nedaudz ātrāk pēc priekšnieka lūguma.
Lielākais dēls šogad beigs pašvaldības bērnudārzu un posīsies uz skolu, mazākais -— septembrī sāks iet tajā pašā dārziņā. Atklāti sakot, esmu laimīga, ka, pirmkārt, man bērni jau ir piedzimuši; otrkārt, viņiem ir vietas pašvaldības bērnudārzā; treškārt, varu strādāt; ceturtkārt, draugs tik daudz var iesaistīties mājas dzīvē. Tagad es bērnam no laba prāta nesaņemtos. Bardaks valstī un neziņa par nākotni ir nomācoša. Mainīt spēles noteikumus pusceļā nedrīkst. Ja griežam nost vecāku pabalstus, tad ne ātrāk kā pēc deviņiem mēnešiem — tas būtu godīgi attiecībā pret tiem vecākiem, kas tagad gaida mazuļus. Zinot, ko valsts man spēj nodrošināt, es izlemju, vai to varu vai ne. No otras puses — ne jau valstij mani bērni jāuztur.
Un nupat man zvanīja draugs, kurš bija vēlreiz apskatīt vienu mūsu nolūkoto lauku īpašumu (jā, esam traki — ņemsim tagad kredītu!), un pārņemts stāstīja, ka uz tās mājas stūra esot nolaidies stārķis un skatījies uz viņu... Es viņam saku, ka tas uz labu — būs svētība mūsu nodomam pirkt īpašumu, bet viņš saka, ka varbūt tomēr maza māsiņa.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.