Karija vakars
Par šo manieri nesteidzīgi baudīt pat necilāku ēdienu zobojas briti. Pēdējos 20 gados daudzi pārceļas uz dzīvi Francijas dienvidos un rietumos, dodot iespēju vietējiem frančiem pajokot, ka angļi atgūst Simtgadu karā zaudēto. Tiešām, esot Angulēmas laukos pirmo reizi, pamanījām, ka vairākums kaimiņu vecajā muižā ir briti. Kopā ar viņu draugiem, radiem un brīvdienu māju īrniekiem — iespaidīgs angliski runājošo pulciņš, kaut gan lielāka daļa ar entuziasmu centās komunicēt franciski. Vietējo krogu īpašniekiem grēks sūdzēties, un viņi arī nesūdzas, bet reaģē uz atbraucējiem ar izvērstāku ēdienkarti, nekā pieraduši viņu klienti darba kombinezonos. Tagad blakus reģiona ēdieniem (pīles confit, pildīta kāpostgalva, balto pupiņu zupa) restorānos tiek piedāvāti ēdieni, kurus vēl nesen Francijas laukos uzskatīja par eksotiskiem. Man atmiņā iekrita īsts pagrieziena punkts — karija vakars (curry night) — kad vietējie briti tika aicināti palīgā arī vakariņu gatavošanā (kariju Anglijā jau sen uzskata par nacionālo ēdienu).
Muzikālo fonu nodrošināja mūsu britu kaimiņš kopā ar austrālieti no Bretaņas. Viņu duets Three Desperate Women — trīs izmisušas sievietes, lai gan dzied tikai divi vīrieši. Citiem vārdiem, tika sarūpēts garšīgs vakars ar savdabīgu "kultūras programmu". Diez ko par to būtu teikuši ciema iedzīvotāju senči, kas pat baznīcu XV gs. uzbūvēja kā cietoksni ar šauriem lodziņiem, lai šautu uz svešajiem. Pie angļiem viņi gan bija pieraduši, bet iedomāties, ka tie kādreiz atvedīs asu garšvielu maisījumu no kolonizētās un pēc tam atstātās Indijas, kuru turklāt uzskatīs par savu ierasto ēdienu… Toties vietējiem garšo tīri labi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.