Kas liek izšķirties par pašnāvību

Psihene ir pashnaavnieku razotne. Man ir lielaaka pieredze (ne taas trakaakaas nodaljas) , t.i. vairaak kaa 1x. Braucu labpraatiigi ar domu, ka paliidzees... Paliidzeeja ar - peec 2 meeneshu aarsteeshanaas (cirka atmosfeera ar cietuma piegarshu) izlecu pa logu !!!

Vīrietis ģimenē jau no evolūcijas sākuma ir bijis apgādnieks.Patlaban Latvijā ir 130000 bezdarbnieku,puse vīrieši,puse sievietes.,ne visiem ir līdz 30 gadiem,lai varētu meklēt laimi ārzemēs.Neziņa par nākotni ir galvenais depresijas iemesls,nevis kā rakstā minēts-alkohols, kad ārsti psihiatri to sapratīs tad arī varēs sevi saukt par Ārstiem.

Tavam draugam baigi NAV PAVEICIES ar t.s. "draugu". Kāpēc IZLIECIES par viņa "draugu", ko ??? Pielēji mūli uz viņa NOPELNĪTĀS naudas rēķina un tagad TĒLO draugu, vai kā?

Man viens draugs, pēc "ceļojuma" uz Īrijas zemeņu lauku saslima ar šizofrēniju. Tad es daudz ko lasīju par šo tēmu, un šapratu, ka šo prāta slimību modernā medicīna tā īsti ārstēt nemaz nemāk. Tikai ieslēgt palātā un dot zāles, kas noņem simptomus (balsis galvā u.t.t.). Trešajās pasaules valstīs, kurās nav advancētas medicīnas, bet kurās nebaidās no psihiskiem traucējumiem, šizofrēnijas pacienti izārstējas daudz sekmīgāk.

Ja iezīmētu valstis, līderes pašnāvību ziņā, sanāktu noteikts reģions. Kas ved uz noteiktām domām. Tomēr šis reģions nav vienlīdzīgs ar ex-komunisma valstīm, jo šajā reģionā nav kaukāzs, aizkaukāzs, vidusāzija, balkāni u.t.t. Drīzāk šo reģionu varētu raksturot kā eirāziju, tas ir iekšējo āziju + iekšējā eiropa. Kautkur bija raksts, ka vietās, kur ūdens satur vairāk litija, pašnāvību ir mazāk, bet vietās, kur ūdenī ir mazāk litija, pašnāvību skaits ir daudz lielāks lielāks.

muljkji gaida naavi.. gudrie aiziet pashi! :)

Ir sliktākas valstis, kurās pašnāvību ir mazāk. Ir pētijums, ka palielināts pašnāvību risks ir tautām ar somugru asiņu piejaukumu. Visvairāk pašnāvību ir Krievijā Komi republikā. Šis ir kā blakus efekts adaptācijai ekstremālam aukstumam. List of countries by suicide rate: Suicides per 100,000 people per year Lithuania Belarus Russia Slovenia Hungary Kazakhstan Latvia South Korea Guyana Ukraine Japan Sri Lanka Belgium Estonia Finland

PSIHIATRISKA PALIDZIBA BEZ MAKSAS?????????????? DA KO JUS PROTAT??? TIKAI KONSTATET FAKTUS LABAKAJA GADIJUNA. JUS NEPROTAT STRADAT, VOT KO ES KONSTATEJU.

Apbrīnojama sabiedrība - tik ziņkārīga. Ja cilvim ir grūti, vai viņš patiešām nolēks no koka ar cilpu kaklā? A ja nu kāda tējiņa palīdz, vai kustības svaigā gaisā? A sniegt palīdzīgu roku - to gan ne, tad labāk kasīt atliekas no asfalta un šausmināties par cilvja lēmumu. Patiešām žēl, ka aiziešanai jābūt tehniski tik individuālai. Bet ,ja lēmums pieņemts, tad apskaidrības brīdis ir tā vērts.

Viss šajā dzīvē mums tiek iedots samērā ar apziņas iepriekšējām pieredzēm, tikai nedaudz varam uzlabot ar savām apzinātām darbībām, toties sagraut vienā mirklī. Tie, kas dzīvo ilūzijā, ka ar pašnāvību viss beigsies, nākamajā dzīvē neaprakstāmi cieš. Tās pat nav uz Zemes sastopamās mums iedomājamās ciešanas, bet daudz smagāk. Tajā pat kategorijā nonāk ne tikai pašnāvnieki, bet arī tie, kas noved sevi līdz nāvei nepareizi ēdot, dzerot, lietojot narkotikas un citādi vardarbīgi savu ķermeni postot, spīdzinot citus cilvēkus un dzīvniekus un arī slepkavas. Piekrītu "bēdīgi" teiktajai - bērnu ar smadzeņu bojājumiem audzināšana un ārstēšana šeit ir ļoti smagā stāvoklī, ģimenēm trūkst finansiālā un arī psiholoģiskā atbalsta. Kā Ululiņš saka - nekā kapā līdzi nepaņemsi, arī ierakstu parādnieku reģistrā, viss tusiņš ir šeit, mūsu pašu apziņā. Jābrauc dzīvot uz laukiem - pie dabīgajām baudām , pilsētās dzīvot ir ļoti grūti. Ir jāmeklē spēks un jācīnās ar saviem netikumiem - alkatību, skaudību un savtīgumu, kas līdz šādai situācijai ar iepriekšējiem darbiem mūs ir novedis!

Man nav spēka dzīvot. 3 gadus nodzīvoju mājās ar smagu traucējumu skartu bērnu. Visi brīvie līdzekļi tika ieguldīti bērna vajadzībām, un man būtu pat neērti latus 20 atraut "neitrālam psihologam" par "neitrālu attieksmi", kaut gan jūtu, ka ūdens jau smeļas opāri mutei. Ko nu? Es vienkārši neticu mūsu medicīnai un kaut jel viena "mediķota" psihologa-psihoterapeita patiesai ieinteresētībai. Viss, ko līdz šim jel kāds ir "piedāvājis" - nozāļot mazu bērnu ar spēcīgākajiem neiroleptiķiem! Un atsevišķi man - atteikties no bērna. Un ko darīt situācijā, ja es negribu atteikties, tikai pašai pietrūkst atbalsta un spēka???????????? Kur ir kāda humāna atbalsta sistēma? Par ko es entos gadus maksāju nodokļus, ja grūtības brīžos palieku pilnīgi viena un pie sasistas siles?!! Kur tādā brīdī ir manus nodokļus sacvācošā valsts?

Viss skaidrs. Arī es esmu vislielākajā riska grupā. Vienīgi bagāts neesmu, tātad vēl lielāka iespēja, ka draud pašnāvība. Kārties gan negribas, neestētiski, un šaujamā man nav. Ja nomiršu badā, vai to arī varēs uzskatīt par pašnāvību? Ceru, ka nē...

Man sen jau bija skaidrs, ka kapā līdzi nepaņemšu nekā. Bet par bēniem ta jāpadomā! Tagad visi (arī no ekssievas) lieli izauguši, labu izglītību dabūjuši un viņiem nav jādomā, ko mazbērni ēdīs rīt brokastīs. Pats nopirku vecu būdu Saulkrastos un pataisīju to par pieklājīgam cilvēkam apdzīvojamu vietu. Aiz loga tūīt sāks ziedēt ābeles, un man ir kārtīgs ķīķeris, ar ko vērot putniņus. Ziemā, kad sieva iet barot, kā pati izsakās, savas vistas, zīlītes čivina viņai tieši ausī. Un es ar biznesu jau pāris gadu nenodarbojos. Man pietiek. Baudu mierīgas vecumdienas.

Paldies tev solaris, par labajiem padomiem,pierakstīju,noderēs!

Tev ir skumja pieredze ar baznīcu, nevis reliģiju. Baznīcā/ draudzē gadās visādi cilvēki, bet ticība Dievam ir kas vairāk.