Tūristu magnēts
Neraugoties uz vareno iespaidu, ko Lielais Ķīnas mūris rada
Badalinā, tas nekad nav šķērsojis visu Ķīnu vienā garā,
nepārtrauktā līnijā. Nav zināms arī precīzs mūra garums, jo daži
min, ka tas bijis 7200 km garš, bet citi uzskata, ka mūra garums
bija tikai 5000 km. Pēc zinātnieku domām, Lielais Ķīnas mūris
patiesībā ir daudzu savstarpēji nesaistītu segmentu apvienojums.
Tas uzbūvēts dažādos laikmetos vairāk nekā 2000 gados, izplešoties
kā labirints Ķīnas ziemeļos.
Mūra vēstures pētnieks Viljams Lindsijs vairāk nekā pirms 20 gadiem kājām nogāja ap 2400 km gar nomaļām mūra daļām, sākot no Gaņsu provinces tuksneša līdz pat Šaņhaiguaņai valsts austrumos, kur Lielais Ķīnas mūris satiekas ar Dzelteno jūru. "Tev jāiemācās iztēloties un ticēt. Nav tādas vietas, kur varētu redzēt visu mūri," man stāstīja Viljams. Patiesībā tas nemaz nav viens mūris. Kā es pati pārliecinājos pagājušogad, pavadot kādu laiku Ķīnā un mācoties ķīniešu valodu, Lielo Ķīnas mūri iespējams aplūkot no ļoti dažādiem skatupunktiem.
Tūristi parasti sāk ar Badalinu, kur redzama mūra krāšņākā daļa. Šis posms ir daļa no 600 km gara mūra Pekinas apkaimē, ko uzbūvēja Minu dinastijas laikā (1368—1644). Badalinu ir viegli sasniegt no Pekinas. Tūristu plūsma sākās jau 1957.gadā. Tūrisma objekts ir labi uzturēti, līdz mūra augšējai daļai iespējams nokļūt bez grūtībām.
Badalinā redzamo ainavu ir vērts iemūžināt pastkartēs, taču popularitātei ir arī savas ēnas puses. Katru gadu Badalinu apmeklē aptuveni 4,5 miljoni viesu, tāpēc šeit parasti valda drūzma un komercializācija, kas apgrūtina mūra skaistuma izbaudīšanu. Pārpildītais ceļš uz kasēm ved gar noplukušu zoodārzu, gaisā virmo autobusu izplūdes gāzes un hotdogu aromāts, pulcējas tūristu grupas, drūzmējas suvenīru tirgotāji.
Tāpēc pirms desmit gadiem, kad pirmoreiz viesojos Ķīnā, devos uz Mutiaņjui. Tā ir vieta uz austrumiem no Badalinas, kas slavena ar savu arhitektūru un mežaino ainavu. Mutiaņjui mūra celtniecība sākās mūsu ēras VI gadsimtā, pēc aptuveni 1000 gadiem tika veikta rekonstrukcija. Vēlāk mūris tika pamests novārtā, un kompartijas vadoņi pat atbalstīja tā izpostīšanu, jo uzskatīja mūri par Ķīnas feodālās pagātnes simbolu. Mūra atjaunošana sākās pēc Dena Sjaopina nākšanas pie varas 1978.gadā. "Mīlēsim mūsu Ķīnu un atjaunosim mūsu Lielo mūri," rakstīja Dens, kurš uzsāka atjaunošanas darbus.
Mutiaņjui ir interesants Lielā mūra posms, kas izstiepies aptuveni divu kilometru garumā un izrotāts ar 22 sargtorņiem. Ķīnas imperatora karavīri no šejienes apšaudīja ar bultām un meta šaujampulvera bumbas uz ienaidnieka jātniekiem, kas uzbruka no ziemeļiem.
Ķīniešu labklājība
Kad pērn atgriezos Ķīnā un devos uz Mutiaņjui, secināju, ka arī šo
vietu iekarojuši tūristu pūļi un suvenīru tirgoņi. Lai sasniegtu
mūra virsotni, jābūt gatavam uz 45 minūšu kāpienu, bet daudzi
tūristi nevēlas piepūlēt muskuļus un izmanto pacēlāja
pakalpojumus.
Ķīnas ekonomikas attīstība ienesusi būtiskas pārmaiņas arī Lielā Ķīnas mūra reģionā uz ziemeļiem no Pekinas.
Galvaspilsētas iedzīvotāji gadu desmitiem bija iesprostoti pilsētā, bet tagad turīgie pekinieši var atļauties iegādāties automašīnu, sakrāmēt tajā slēpes un velosipēdus, doties kalnos vai ģimenes piknikos, lai pavasarī priecātos par persiku ziediem un rudenī novāktu ābolus. Daudziem izdevies nopirkt vasarnīcu Lielā mūra apkaimē. Pilsētnieki iegādājas mājas, ko vietējie zemnieki pametuši, lai dotos strādāt uz pilsētu.
Ķīnas varas iestādes pamanījušās atrast mūrim jaunu pielietojumu. Pirms dažiem gadiem Ķīnas valdība vienā no torņiem sarīkoja rokmūzikas koncertu, kurā uzstājās dažādas zvaigznes ar Sindiju Lauperi priekšgalā. Katru pavasari tūkstošiem skrējēju pulcējas ciematā ap 130 km uz ziemeļiem no Pekinas, lai piedalītos Lielā Ķīnas mūra maratonā. Karls Lāgerfelds pagājušogad izmantoja mūri kā mēli, pa kuru staigāja viņa modeles.
Lielā Ķīnas mūra izmantošana šovbiznesa vajadzībām izraisījusi dažu konservatīvo ķīniešu iebildumus. Tikmēr ceļotāji mēģina atrast arvien jaunas vietas, kur iepazīt Lielo Ķīnas mūri.
Es devos uz Šentanjui ieleju, uz austrumiem no Mutiaņjui, kur pavadīju divas brīnišķīgas naktis ekotūrisma apmetnē Red Capital Ranch. Šajā apvidū biežs viesis savulaik bija imperators Kansji (1661—1722), kurš mīlēja doties izjādēs un medībās.
Tā ir romantiska vieta pie mierīgas upes, kur plunčājas pīlītes, lēkā zivtiņas un peld plastmasas maisiņi. Kādu rītu es izgāju caur kastaņu un persiku birzīm līdz sasniedzu mūri, kura augšpusē varēja nokļūt pa stāviem, apaugušiem pakāpieniem. Tas nebija viegls kāpiens, bet es sasniedzu virsotni.
Skatienam pavērās auglīgie Ķīnas līdzenumi uz dienvidiem un ziemeļu pusē esošās kalnu grēdas, kas ķīniešu valstību šķīra no mongoļu ciltīm.
Sargs pret mongoļiem
Lielākā daļa mūra savulaik tika uzbūvēta, lai apturētu mongoļu
ordas, kas regulāri uzbruka ķīniešiem. Pēc dažu vēsturnieku domām,
mūra cēlāji cieta neveiksmi, jo viņu mērķis netika sasniegts. Dažas
imperatoru dinastijas dibinājuši ziemeļu klani, kas pārvarēja Lielo
mūri, sasniedza galvaspilsētu un sagrāba troni. Tomēr aptuveni 2000
gadu mūris nošķīra divas ļoti atšķirīgas kultūras: vieni bija
stingriem noteikumiem pakļauti lauksaimnieki, savukārt otriem bija
raksturīgs nomadu dzīvesveids un labākas iemaņas karā. Mongoļu
impērija ap 1300.gadu sniedzās no Melnās jūras līdz pat Klusā
okeāna piekrastei. Stāvot uz Lielā Ķīnas mūra, es domāju
galvenokārt par šiem mongoļu jātniekiem, kas bija nospieduši uz
ceļiem lielo Ķīnu.
Kādā citā nedēļas nogalē es pievienojos tūristu grupai, kas no Pekinas devās uz Hebei provinces rietumu robežu, lai izpētītu aptuveni desmit kilometru garu mūra posmu. Ar autobusu mēs trīs stundās nokļuvām līdz mērķim. Mēs staigājām pa mūri, ko bija bojājis laiks un vides iedarbība, ķīniešu un japāņu kari, kā arī neprātīgā "Kultūras revolūcija", kuras laikā vietējie mēdza padrupināt vareno mūri, lai iegūtu lētus būvmateriālus. Citviet bija redzami jauni ķieģeļi un betons, kas liecināja par paviršu rekonstrukciju. Mūrim tas bija ne mazāk kaitīgi par demolēšanu.
Lielais Ķīnas mūris jau pirms 20 gadiem tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tomēr joprojām tiek uzskatīts par apdraudētu objektu. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem aptuveni 20% mūra ir atjaunoti, 40% ir kritiskā stāvoklī, bet vēl 40% ir izzuduši pavisam. Daudzus ceļotājus visvairāk interesē tieši mežonīgā mūra daļa. Lai to izbaudītu, es devos pārgājienā kopā ar Beijing Hikers kluba biedriem. Sestdienas rītā mēs izbarucām no pilsētas un devāmies uz Suņča ciema apkaimi. Kad sasniedzām ciemu, mūsu skatienam pavērās mūris visā savā krāšņumā.
Mūsu naktsmītne bija vietējo iedzīvotāju māja, kur sievietes gatavoja vakariņas, vīri smēķēja, bet bērni dzenāja bumbu. Vakariņas tika pasniegtas pagalmā, mēs mielojāmies ar sēnēm, omleti un treknu cūkgaļu. Nākamās dienas rītā pa šauru taciņu devāmies uz mūri. Kā balvu par grūto kāpienu saņēmām brīnišķīgu skatu.
Ķīnas valdība nesen noalgoja pētniekus, lai izmērītu Lielā Ķīnas mūra garumu un novērtētu tā stāvokli. Pētījumu plānots pabeigt 2009.gada beigās. Droši vien tad mēs uzzināsim precīzu mūra garumu, bet tas nemainīs manas domas par Lielo Ķīnas mūri. Man šķiet, ka tas sniedzas bezgalībā.
***
Fakti un praktiska informācija
Būvēšanas mērķis: apturēt iebrucējus no ziemeļiem
Ar ko ievērojams: lielākā cilvēku būvētā celtne, Ķīnas vēstures un arhitektūras simbols
Vecums: sāka būvēt aptuveni 500 gadu pirms mūsu ēras
Garums: aptuveni 6400 km
Platums: pieci līdz 12 metri
Augstums: seši līdz 15 metri
Būvmateriāli: akmens, ķieģeļi un zeme
Noderīga informācija:
Beijing Hikers
(www.beijinghikers.com) piedāvā pārgājienus nedēļas nogalē. Maršruts ved arī uz Lielo Ķīnas mūri.
Pieaugušajiem par līdzdalību jāmaksā 50 dolāru, bērniem tas izmaksās 29 dolārus
CnAdventure
(www.cnadventure.com) piedāvā dažāda garuma ekskursijas uz Lielo mūri
Cycle China
(www.cyclechina.com) mudina doties izbraukumā ar divriteni gar Lielo Ķīnas mūri