Pastāv četras Mēness fāzes – pieaugošs Mēness, jauns Mēness, pilnmēness un dilstošs Mēness. Ir vairāki aspekti, kas būtu jāņem vērā, ko katrā Mēness fāzē ir ieteicams vai nav ieteicams darīt. Turklāt jāpiebilst, ka tas nav okultisms vai kādi alķīmiķu izgudrojumi, bet gan piemērs vistiešākajai taustāmai dabas ietekmei uz cilvēka organismu.
Pieaugoša Mēness fāzē organisma imunitātes stiprināšanas nolūkā vēlams vairāk lietot vitamīnus un dabas līdzekļus. Tas ir laiks, kad organisms tos vislabāk uzņem un pārstrādā. Taču uzmanīgi – kā rāda šīs fāzes nosaukums, īpaši nebūtu vēlams pārēsties, jo tieši šai laikā ir visvieglāk pieņemties svarā.
Jauna Mēness fāze ir ideāls laiks sava organisma sakārtošanai. Ja šai laikā sāksiet jaunas diētas (ne tikai, lai notievētu, bet arī, lai sakārtotu vielmaiņas sistēmu), kādas procedūras vai kūres kursu, panāksiet vislielāko efektu, jo orgāni vislabāk reaģē un ir gatavi pārmaiņām. Ideāls laiks smēķēšanas un alkoholisma pārtraukšanai. Tas arī ir vislabākais brīdis jaunu projektu sākšanai vai arī laiks, lai iestātos jaunā darbā. Taču jauna Mēness fāzē organismā nevajadzētu iejaukties ķirurģiski, jo tad brūces nedzīst tik ātri kā citās fāzēs.
Pilnmēness fāze ir pati spēcīgākā, tai no visām pārējām ir vislielākā ietekme gan uz citiem dabas procesiem, gan arī cilvēka dzīvē. Pilnmēness laikā mēs esam sevišķi jūtīgi pret visu apkārt notiekošo, mūsu sajūtas un izjūtas ir visasākās. Var saasināties kāda hroniska kaite. Vēlams būt īpaši uzmanīgiem gan pie automašīnas stūres, gan arī lietojot alkoholu, jo tieši šajā Mēness fāzē notiek vislielākais skaits negadījumu. Ja vien iespējams, pilnmēness laikā vēlams neuzsākt jaunus projektus un aktivitātes. Organismu vajadzētu noslogot, cik vien maz iespējams, neveikt ķirurģiskas manipulācijas.
Dilstoša Mēness fāzē, līdzīgi kā pieaugoša Mēness fāzē, ieteicama organisma stiprināšana ar vitamīniem un citiem dabas līdzekļiem, kā arī sākt rūdīšanos. Tas ir optimālais laiks ķirurģisku manipulāciju veikšanai, jo brūces asiņo mazāk, sadzīst ātrāk un veidojas mazākas rētas. Tieši dilstoša Mēness fāzē iesaka, piemēram, ekstrahēt zobus.
Kas tas tāds – Mēness kalendārs?
Senatnē, kad vēl nebija izgudrots kalendārs un nepastāvēja laika skaitīšana, cilvēki bija pamanījuši, ka pastāv mijiedarbība starp Mēness fāzēm un norisēm sev apkārt un sevī pašā. Mēness fāzes ietekmē ūdeņus, notiek paisumi un bēgumi. Un tāpat fāzes ietekmē mūsu bioritmu un pat sapņus. Droši vien tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirmā laika skaitīšana tika izveidota pēc Mēness kalendāra. Babiloniešiem un senajiem romiešiem Mēness fāzes bija kalendāra izveides pamats. Pēc Mēness kalendāra pastāv 13 mēneši un katrs mēnesis ilgst 28 dienas. Vadoties pēc Mēness fāzēm, tika atzīmētas arī auglīgās un neauglīgās dienas. Brīvdiena bija pirmdiena, ko latīņu valodā sauc par Mēness dienu (dies lunae), nevis kā mūsdienās pēc Saules kalendāra – svētdiena (dies solis). Dienas tika skaitītas no trešdienas līdz nākamajai trešdienai. Savukārt naktīm pēc Mēness kalendāra bija īpaša nozīme. Svarīgākā bija tā saucamā Mēness stunda jeb pusnakts, ko vēl līdz šai dienai sauc par garu stundu.