Kooperatīvs — individuāls klients?

Atbildīgās iestādes ar līdzīgām problēmām pēdējā laikā sastopas bieži, tāpēc iesaka jaunajiem nekustamo īpašumu pircējiem pārbaudīt komunikāciju stāvokli un apgādes sistēmu, lai pēc tam nenāktos risināt negaidītas problēmas. **Vienā katlā** "Kooperatīva teritorijā elektroenerģijas infrastruktūra — stabi, vadi un sadalītājkastes pie mājam — pieder kooperatīvam, kas iekasē maksājumus par elektrību un tālāk maksā Latvenergo kā viens liels individuālais klients," skaidro J.Sizova, "kooperatīvā ir daudz māju, cilvēki dažādi, citi tikai atbrauc nedēļas nogalēs, bet elektrību tērē visi. Kooperatīvs nevar visus izkontrolēt un no visiem iekasēt naudu, tāpēc vienkārši ņem no maksātājiem sešus santīmus par vienu kilovatu Latvenergo tarifa 4,8 santīmu vietā." J.Sizovai ir aizdomas, ka paaugstinātais tarifs tiek iekasēts tieši tāpēc, ka daļa iedzīvotāju atļaujas nemaksāt savus rēķinus, tāpēc starpība tiek ieskaitīta zudumos un sadalīta "uz galviņām" starp maksātājiem. Turklāt jaunā namīpašniece nav kooperatīva biedre, tāpēc viņai nav ne mazāko iespēju šo situāciju mainīt. Patlaban kļūt par individuālo Latvenergo klienti J.Sizova nevarot atļauties — jaunas instalācijas būve līdz viņas mājai īpašniecei maksātu 4000—5000 latu. **Grib tiešos līgumus** Kooperatīva Tērvete 2001 priekšsēdētājs, kurš Mājoklim liedzas atklāt savu vārdu, jo nevēloties lieku reklāmu, teic, ka situāciju mēģina risināt — starp dalībniekiem panākta vienošanās par elektrotīklu sakārtošanu un nodošanu Latvenergo, lai katrs varētu kļūt par uzņēmuma individuālo klientu. Vaicāts par rezultātu, dārzkopju vadītājs atzīst — process velkas jau gadu, jo kooperatīva biedri, kas pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, nevarot līdz galam vienoties par risinājumu. Kārtējā sapulce gaidāma pēc pāris nedēļām, un priekšsēdētājs tad cerot uz kādu gala lēmumu, taču J.Sizova atmet ar roku — tādas sapulces jau bijušas neskaitāmas, bet nekas nav mainījies. Kooperatīva priekšsēdētājam ir savs skaidrojums par zudumiem — katram elektrības tērētājam kooperatīvā ir savs skaitītājs, tomēr atsevišķo rādījumu kopsumma nesaskan ar to, ko rāda Latvenergo sadales tīklu Dienvidu reģiona apakšstacijas skaitītājs, kurš reģistrē kopējo kooperatīva elektrības patēriņu. Dārzkopju namiņu skaitītāji verificēti pirms 20 gadiem, lai gan pēc tehniskajiem standartiem tas būtu jādara ik pēc astoņiem, tāpēc to skaitīšanas precizitāte jau ir apšaubāma. Esot grūti kontrolēt arī tos, kuri savu mītni apmeklē reti vai par kuriem ir pat aizdomas, ka viņi mēģina krāpties ar skaitītāju rādījumiem, atzīst dārzkopju vadītājs. **Tarifs likumīgs** J.Sizova nav apmierināta ne tikai ar kooperatīva paaugstināto tarifu, bet norāda, ka arī viņas saņemtie rēķini nav īsti likumīgi, jo kooperatīvs ar jauno iemītnieci elektrības piegādes līgumu nav noslēdzis, lai gan viņa vairākkārt par to atgādinājusi. "Pēc likuma ar paaugstināto tarifu viss ir kārtībā: elektrības tālākpārdevējs — kooperatīvs var vienoties par papildu izdevumu segšanu, tomēr līgumam ar konkrēto iemītnieku jābūt noslēgtam," Mājoklim skaidro Raitis Režais, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas elektroenerģijas un koģenerācijas nodaļas vadītājs. J.Sizova stāsta, ka bažas raisa iespējamās avārijas situācijas — pēdējā lielā vētra viņu un vairākus kaimiņus atstājusi bez elektrības, tomēr bojājumu kooperatīva vadība pat necentās novērst. Latvenergo šādos gadījumos nepalīdz, jo instalācija nepieder uzņēmumam, tāpēc viens no kaimiņiem piegādi atjaunojis saviem spēkiem. R.Režais uzsver, ka īpašums jāuztur kārtībā — ja laika gaitā pret elektrotīkliem bijusi nolaidīga attieksme, tā ir pašu kooperatīva biedru vaina, jo viņi ir tā dalībnieki. **Tīkls jāsakārto** A/s Latvenergo ir gatava uzņemties atbildību par elektroapgādi šajā un līdzīgās teritorijās, un tas iespējams divos veidos, Mājoklim skaidro uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis. Viens no tiem — kooperatīvs sakārto savu tīklu un nodod Latvenergo īpašumā, otrs — katrs kooperatīva iedzīvotājs iesniedz Latvenergo iesniegumu par jauna sistēmas pieslēguma ierīkošanu. Ja iesniegumus uzraksta vairāki kooperatīva biedri, tad ierīkošanas izmaksas tiek sadalītas proporcionāli pieprasītajai jaudai. Uzņēmuma speciālistu pieredze rāda, ka lielākais šķērslis ir kooperatīvu dalībnieku vienošanās —dārzkopības sabiedrības agrāk bija spēcīgas institūcijas ar valdi un lielu biedru skaitu. Taču šobrīd bieži juridiski tās vairs nepastāv — atlikusi vien neliela cilvēku grupa, kuriem pieder īpašums dārzkopības sabiedrībā un kuri vēlas saņemt elektroenerģiju. "Nereti dārzkopības sabiedrību elektrotīkli būvēti pirms 20—30 gadiem, to remontā un uzturēšanā nav ieguldīti līdzekļi, tādēļ tie jāatjauno atbilstīgi mūsdienu prasībām," uzsver A.Siksnis. Pieprasījumi jaunu pieslēgumu izveidošanai un ar to saistītais investīciju apjoms Latvenergo ik gadu palielinās. Pērn šim mērķim izmantoti 26 miljoni latu. *** **Eksperta komentārs** Kā sakārtot situāciju ar dārzkopju sabiedrībām piederošajiem elektrotīkliem? **Raitis Režais**, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas elektroenerģijas un koģenerācijas nodaļas vadītājs: Ar šādām problēmām sastopamies visai bieži. Pirms iegādāties nekustamo īpašumu, nopietni vērtējiet iespējamos riskus, noskaidrojot visu par komunikācijām, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi. Tomēr jāuzsver, ka Latvijā jebkurš var kļūt par individuālu Latvenergo klientu. Pēc iesnieguma saņemšanas Latvenergo aprēķina, cik maksās jaunā pieslēguma būve. Ja klientu tas apmierina, viņš apmaksā projektēšanu, bet pēc tam kopējās pieslēguma izmaksas tiek dalītas šādi — 60% maksā klients, 40% — Latvenergo. Protams, Latvenergo var pārņemt kāda dārzkopības kooperatīva pārziņā esošo tīklu, taču parasti pirms tam prasa to sakārtot, un pamatoti, jo lielākoties tie ir sliktā stāvoklī, tāpēc nevar uzņemties atbildību pa tiem veikt drošu elektroapgādi.