Lietus dēļ ievilkās pamatu būvniecība, lietus arī panāca to, ka pamatiem betonu vajadzēja vairāk, bet šobrīd lietus iesaka atpūtināt darbarīkus, ļaujot strādāt vien sūknim, kuru ik pa laikam grib aizņemties būvējošie kaimiņi.
Tas ko vēlējos patiek - zemes virskārta ir burtiski izšķīdusi. Velēna neturas kopā, bet būvlaukums, kurā zemes augšējā kārta pārdesmit centimetru biezumā ir noņemta, ir pārvērties par tādu kā purvu ar dīķa elementiem. Tur nevar normāli ar kājām iziet, kur nu vēl ar celtniecības tehniku iebraukt. Tiesa paspēju ierakt gar māju vienu meliorācijas drenu, kurā savākt lietus ūdeni no notekām. Svētīgs darbs, kas šobrīd nes augļus, bet tas ir tikai piliens manā piemājas jūrā. Lai arī pamati ir uzslieti un līdz mājas montāžai ir vēl laiks, starplaikā biju iecerējis pievilkt ūdensvadu un ierakt kanalizācijas nosēdaku. Taču pagaidām šie darbi ir atlikti līdz mājas montāžas pabeigšanai. Fiziski zemes darbus varētu veikt, bet tādā gadījumā tiktu vēl vairāk savandīts būvlaukums, būtiski apgrūtinot mājas paneļu pievešanu. Nokrišņu dēļ mani jau brīdināja, ka visticamāk ēkas montāža par kādu nedēļu atliksies, jo tā ir aizkavējusies citos objektos, turklāt papildus izdevumus noteikti radīs vairākas šķembu kravas, kuras esmu nolēmis iegādāties pievadceļa uzlabošanai.
Bet es neskumstu, ja nebūtu problēmu, mēs nezinātu, kas ir veiksme!