Sabiedrisko apspriešanu laikā izteiktie viedokļi tiek apkopoti, bet retumis izvērtēti un ņemti vērā pēc būtības - lai mazinātu attīstības rezultātā radītās negatīvās sekas vai uzlabotu attīstības priekšlikumus.
Pirmkārt, par sabiedriskās apspriešanas procesa nodrošināšanu ir atbildīgi attīstītāji vai viņu konsultanti. Attīstītāja intereses ir šauras - nodrošināt sava projekta ātru apstiprināšanu, nevis veicināt kvalitatīvu vides attīstību pilsētā kopumā.
Otrkārt, pilsētplānotājiem un domes deputātiem nav liegts strādāt vienlaikus arī kā projekta attīstītājiem vai arhitektiem. Piemēram, Gundars Bojārs, būdams Rīgas domes deputāts, līdztekus strādā kā uzņēmējs, attīstot vienu no vērienīgākajām būviecerēm Rīgā Ezerparks un piedalās sabiedriskās apspriedēs uzņēmēja lomā. Šāds interešu konflikts neļauj sabiedrības viedoklim tikt pienācīgi izvērtētam un uzklausītam Rīgas domē un tās pakļautajās izpildinstitūcijās. Līdzīgi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Pēterim Strancim pieder daļa no arhitektu biroja, kas attīsta ciematu Gadalaiki daļēji applūstošā teritorijā Juglas ezera krastā. Kurš šajā gadījumā var aizstāvēt sabiedrības intereses un nepieļaut applūstošo teritoriju apbūvi?
Lai sabiedriskā apspriešana kalpotu labākai pilsētas attīstībai, nepieciešams pārskatīt tās organizēšanas kārtību, lai to padarītu neatkarīgu no attīstītāju interesēm. Publiskā sektora pārvaldes darbiniekiem un lēmumpieņēmējiem nepieciešams noteikt darbības ierobežojumus citās sferās, lai sabiedrības labums nenonāktu interešu konfliktā.