Prieks par acu atmiglošanos - laikam arvien vairāk ļaužu ir atsēdējuši savu laiku auto sastrēgumā, lai saprastu acīmredzamu (pārdesmit gadu vecu) lietu pilsētas satiksmē - visām mašīnām vieta nepietiks, un velosipēds ir brīvība, ātrums un efektivitāte. Rīgā diemžēl pretēji saprātam sāk notikt lietas, kas pirms desmit gadiem likās absurdas - platāku ceļu labad sāk jaukt nost dzīvojamās mājas, skolas. Un tieši nekustamā īpašuma attīstītājiem varētu būt skaidrs, ka ceļu platību un tiltu piebrauktuvju skaita palielināšanās atņem iespējas cilvēkiem un ēkām. Bet, ja izrēķinātu, cik ceļus vajadzētu, lai vismaz 50% Rīgas iedzīvotāju varētu braukt ar savu auto (vai tad nebūtu jauki, ja rīdzinieku kopējā labklājība paaugstinātos?), tad rastos izpratne, ka pilsētā tik daudz vietas vispār nav un jāmeklē citi risinājumi efektīvas pārvietošanās nodrošināšanai.
Tieši Nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem ir ļoti plašas iespējas savas atziņas par satiksmes risinājumiem - velotransporta efektivitāti pilsētā pielietot arī savā profesionālajā darbībā. Velotransports nesākas no veloceliņa, bet gan no mājas durvīm līdz galamērķa durvīm. Pārsvarā tieši no projektu attīstītājiem ir atkarīgs, vai pie mājas vai biroja ir atvēlēta vieta, kur ērti un droši nolikt riteni. Vai vēl joprojām būs jānes uz 8. stāva personīgo balkonu vai jāpieslēdz pie ceļazīmes staba? Velobraucējs arī reti "izkāpj" no siltā un mīkstā auto. Īpaši projektu attīstītāju idejas un koncepcijas nosaka, vai pie mājām, it īpaši daudzstāvu dzīvojamajām, ir vieta, kur bērni un PUSAUDŽI pagalmā droši varētu braukt ar divriteni…
Mēs visi zinām daudzās lietās pareizākus risinājumus, taču ļaujamies vispārējam ieradumam un reti peldam pret straumi. Taču pārmaiņas Rīgas pilsētas plānošanā un arī satiksmes organizācijā sāksies tikai tad, ja arvien vairāk iesaistītās puses, un tās ir gana daudz, nevis gaidīs brīnumus no domes, bet dos arī SAVU tiešo ieguldījumu straumes pagriešanai pareizajā virzienā.