Ziņās var lasīt, ka Rīgas dome vēlas apvienot Jāzepa Mediņa mūzikas skolu un Rīgas 1.mūzikas skolu, pret ko iebilst skolu pedagogi, vecāki un arodbiedrības pārstāvji. Savukārt nejauši esot Rīgas domes gaiteņos, nākas pārdzirdēt tās darbinieču sarunu un neizpratni, par ko gan vecāki varētu iebilst un cik laba būs apvienotās skolas vieta.
Vēloties analizēt šo piemēru, gluži neitrāla nevaru būt, jo pašai bērni apmeklē mūzikas skolu (citu, ne minētās) un varu izprast situāciju no vecāku, nevis izglītības politikas puses.
Kāpēc ir vajadzīgs mūzikas skolas? Lai bērniem dotu iespēju gūt mūzikas izglītību. Kurš sūta (vadā) bērnus uz turieni? Vecāki. Un tātad VECĀKI ir galvenā sabiedrības daļa, kuras viedokli šinī gadījumā ir jāuzklausa, lai pakalpojums būtu pēc iespējas pieejamāks un iedzīvotāji apmierinātāki ar to. Un man kā vecākam ir pilnīgi vienaldzīgi funkcionāru minētie pozitīvie aspekti - vecākiem citi apsvērumi ir bieži vien svarīgāki. Ja mazam bērnam būs jābrauc ar vairākiem transporta līdzekļiem viena vietā vai arī nieka 15 minūtes vairāk jāpaiet kājām, visdrīzāk es šo skolu neizvēlēšos. Bet vai sameklēšu citu vietā? Jāpaskatās kartē…
Par minētajām pozitīvajām iezīmēm mūzikas skolu apvienošanai. Pirmkārt, jaunās telpās, iespējams, būs svaigāka un ērtāka sajūta, nekā izcilajā, bet nepienācīgi koptajā koka arhitektūras namā Skolas ielā, kura iekšiene, savukārt, dod citu noskaņu, atšķirīgu no tipveida skolu garlaicīgajiem projektiem. Otra priekšrocība būtu sabiedrības līdzekļu taupīšana, uzturot vienu, nevis divas ēkas bērnu izglītībai.
Te uzreiz rodas divi jautājumi pilsētas izglītības un īpašumu plānotājiem. Kā tas varēja gadīties, ka divas centra mūzikas skolas ir uz privātīpašnieku zemes? Pilsēta jau sen sabiedrībai svarīgu objektu zemju īpašniekiem ir piešķīrusi kompensācijas zemes citur. Vai mūzikas skolas nešķita svarīgs objekts? Vai pilsēta nespēj vienoties ar īpašniekiem? Varbūt zemes ir privatizētas ļoti nesenā pagātnē un īstais skolu apvienošanas mērķis ir tikt no tām vaļā attiecīgajās adresēs? Un par skolu slikto tehnisko stāvokli - pašvaldībai nauda netrūkst, ja var ielikt jaunus pakešu logus milzīgajai Mežaparka vidusskolas ēkai, kuru tuvākajā laikā ir paredzēts nojaukt. Šie jautājumi ir tik acīmredzami, ka būtu nekorekti Rīgas domei uz tiem neatbildēt.
Domes deputātu lemšana par skolu apvienošanu divas nedēļas pirms skolas sākuma ir izcils sliktas pārvaldības piemērs. Risinājums ir DIALOGS ar sabiedrību, lai vecākiem, skolotājiem, arodbiedrības pārstāvjiem neatliktu vien sašust un noplātīt rokas par domē pieņemto apvienošanas lēmumu. Sabiedrības argumenti ir ne tikai uzklausāmi, bet arī vērā ņemami, lai mūsu, nodokļu maksātāju naudu tērētu sabiedrības interesēs.