Viena no visneefektīvākajām sastāvdaļām šajos preparātos ir antihistamīna līdzekļi, kurus parasti iekļauj, lai, samazinot gļotādu tūsku, atvieglotu elpošanu. Lai gan antihistamīna līdzekļi ir efektīvi alerģiska rinīta ārstēšanā, daudzos autoritatīvos zinātniskos pētījumos ir atzīts, ka to lietošana saaukstēšanās slimību ārstēšanai ir maz efektīva.
Populāri ir arī deguna tūsku mazinošie līdzekļi, kas nopērkami aerosolu vai pilienu veidā. Lai gan tie var dot īslaicīgu atvieglojumu, tomēr šiem preparātiem piemīt “atsitiena efekts” – pēc to lietošanas var atjaunoties vēl stiprāks deguna aizsprostojums. Šīs zāles var paildzināt saaukstēšanās slimību, un to atkārtota lietošana var bojāt deguna gļotādu. Britu Medicīnas asociācija (BMA, British Medical Association) uzskata, ka lielākajā daļā saaukstēšanās gadījumu šo līdzekļu lietošana nav nepieciešama. Vēl vairāk, ja šīs zāles tiek lietotas tablešu veidā, tās sašaurina asinsvadus visā ķermenī un paaugstina asinsspiedienu.
Pamatā ir divu veidu pretklepus līdzekļi: atkrēpotāji jeb mukolītiķi, kas sašķidrina krēpas un veicina atklepošanu, un supresanti, kas nomāc klepošanas refleksu. Diemžēl nav pierādījumu, ka atkrēpotāji patiešām būtu iedarbīgi. Savukārt supresanti (apslāpētāji), tādi kā kodeīns vai dekstrometorfāns, reti ir pietiekoši spēcīgi, lai būtu efektīvi, toties tiem visiem ir tendence radīt aizcietējumus. Jāatceras arī, ka klepus ir organisma aizsargreflekss, tāpēc tas ne vienmēr ir jānomāc.
Jaunākie pētījumi rāda, ka šos medikamentus nevajadzētu dot bērniem līdz 6 gadu vecumam.
Saaukstēšanās gadījumos palīdz šādi vienkārši līdzekļi un paņēmieni:
- šķidruma lietošana pietiekamā daudzumā;
- klepus mazināšanai – silts citrona ūdens ar medu (bērniem, kas vecāki par vienu gadu);
- iesnām – sālsūdens deguna pilieni;
- temperatūras pazemināšanai – ibuprofēns un paracetamols.
Ja, šādi ārstējoties, 3–5 dienu laikā nav uzlabojuma, jākonsultējas ar ārstu.
Avots: Veselības projekti Latvijai