Nesildi gaisu
"Automašīnā, atslēdzot ventilatoru, pēc minūtēm 5-15 aizsvīdīs logi, auto ir ražoti blīvi, un gaiss pats cauri to konstrukcijām neplūst. Mājām blīvums vajadzīgs tāpēc, ka tad, ja minimālās normas nav ievērotas, māju ziemā nevar piekurināt," stāsta A.Gredzens. Cits risks ir jaunie materiāli - agrāk vectēvu celtajās mājās, kas parasti bija apmestas koka stāvbūves ar koka logiem, katrā istabā bija pa malkas krāsnij. To kurinot, viss liekais mitrums izkļuva ārā, un tam nebija jāmeklē ceļš caur sienu. "Līdzko guļbūvē ieliek logus ar gumijas starplikām un centrālo apkuri, krāsnis nojauc, māja var sapūt, jo dabiska gaisa apmaiņa vairs nenotiek, un mitrums uzkrājas konstrukcijās," brīdina speciālists.
Līdzīgs risks rodas, būvējot mājas no modernajiem materiāliem - paneļiem, izolācijas vates u.tml. Turklāt, tiklīdz kādā punktā būvnieki pieļauj kļūdu un gaiss var izplūst no nama cauri konstrukcijām, tajās sakrājas mitrums, un siltākā laikā tur labprāt iemājo pelējuma sēne, kas pakāpeniski apēd sienu.
Problēmas ar ēkas blīvumu ar aci nav redzamas uzreiz, bet parādās dažus gadus pēc uzcelšanas. "Esmu internetā redzējis pirms dažiem gadiem celtu, tagad pārdošanai izliktu māju attēlus, kur redzami pelējuma plankumi stūros, kas noteikti radušies no nepareiza blīvuma. Šādas mājas remonts varētu izmaksāt dārgāk nekā jaunas iegāde, tāpēc īpašnieki cenšas tikt no tām vaļā," brīdina speciālists.
Blīvs nams jāventilē
"Mēs paņemam no ārzemēm labu siltumizolāciju, logus, uzbūvējam blīvu, gaisa necaurlaidīgu māju, bet aizmirstam par gaisa apmaiņas ar piespiedu ventilāciju nodrošināšanu. Blīvā mājā cauri vienam ēkas ārējā laukuma kvadrātmetram drīkst maksimāli izplūst trīs kubikmetri gaisa stundā. Manu mērījumu negatīvais rekords, ko reģistrēju kādai jaunbūvei Igaunijā, ir 28 kubikmetri gaisa stundā, tā māja nebija piesildāma un normāli apdzīvojama, tagad jau divreiz pārbūvēta," stāsta A.Gredzens.
Ja mājas blīvums ir pareizs, tas paildzina ēkas mūžu, un ar pareizu ventilāciju mājai samazinās apkures izdevumi un palielinās komforts.
Nepietiekams mājas blīvums rodas no nepiemērotiem būvmateriāliem vai nepareizas materiālu izmantošanas. Piemēram, izolācijas līmlentes vietā var izmantot daudz lētāko iepakojuma līmlenti, kura pēc dažiem mēnešiem nokrīt, atstājot materiālu šuvi vaļā. Arī elektriķi mēdz saplēst jau gatavu izolāciju un nesalīmē to kopā. Šīs un citas paviršības nama būves procesā jānovērš būvuzraugam, taču, šī kvalitātes kontroles sistēma Latvijā pie lielā būvniecības apjoma nedarbojas efektīvi.
Mēra automātiski
A.Gredzena izmantotais ASV ražotais Blower door ēkas blīvuma mērītājs darbojas šādi - tas izsūc no mājas gaisu, samazinot spiedienu, un tad mēra ieplūstošā gaisa spiedienu dažādās vietās. Visi parametri tiek ievadīti datorā, un tas pilnīgi bezkaislīgi pēc objektīvi veidotas programmas paziņo rezultātu. "Nevar iegriezt nepatīkamam celtniekam, pasakot izdomātu sliktu rezultātu, jo visi mērījumi ir pilnīgi automātiski," uzsver eksperts. Instrumenti ir kalibrēti Vācijā, jo Latvijā to neviens vēl nedara. A.Gredzens to lietošanu arī apguvis Vācijā, turpat, kur iegādājies. ASV mājas blīvumu mēra jau 20 gadus.
Eksperts iesaka katru māju pirms pirkšanas pārbaudīt ne tikai ar termogrāfiju, bet arī ar blīvuma mērītāju: "Ja cilvēks pērk mašīnu par 5-10 tūkstošiem, servisā par 50 latiem pārbauda tās stāvokli. Ja tā ir privātmāja par 100-200 tūkstošiem, kas izskatās lieliski, taču neatbilst pareiziem gaisa apmaiņas un siltumizolācijas normatīviem, ģimenei var nākties gadiem maksāt par nederīgu īpašumu."
Māju blīvuma mērījumi pagaidām Latvijā nav pieprasīts produkts. Tomēr atšķirībā no termogrāfijas, kas veicama salā, blīvuma mērītājs var noteikt ēkas defektus jebkurā gadalaikā, pat vasaras karstumā. Vienas mājas blīvuma pārbaude maksā 200-400 latu. "Strādāju ar šo aparatūru četrus gadus, taču pagaidām pie Latvijas pieprasījuma tas vēl sevi nav atpelnījis, jo ir samērā dārgs," atzīst A.Gredzens.
Vēl nesertificē
Lai arī Latvijā ēkas blīvuma normatīvs ir pieņemts un darbojas līdzīgi kā Eiropā, taču neviens no neprasa. "Gribējām saņemt sertifikātu būvinspekcijā, taču mums teica - tā ir nesertificējama sfēra, mēs pat nevaram pārbaudīt, vai tu pareizi pārbaudi. Latvijā neviens pagaidām arī nekalibrē šādu aparatūru, mēs to sūtām uz Vāciju, lai būtu droši par pareiziem mērījumiem," skaidro A.Gredzens.
Eksperta viedoklis
Leonīds Jākobsons, Valsts būvinspekcijas priekšnieks:
Latvijā par tādu ēkas vērtēšanas kritēriju kā blīvums vēl neko neesmu dzirdējis, oficiāli tādu neizmantojam. Tomēr līdz ar jaunu tehnisko laboratoriju attīstību, līdzīgi Jelgavā veidotajam tehnoloģiju parkam, arī mēs ar jauniem materiāliem un metodēm varētu neskriet citiem nopakaļ, bet zinātniski pamatoti izstrādāt ražošanai paši savus, savas valsts apstākļiem piemērotus. Latvijā vēl daudzi būvniecības kvalitātes aspekti jāattīsta, piemēram, šobrīd aktuāla ir skaņas izolācija. Siltumizolācijas īpašības tehniskajā laboratorijā var noteikt jau materiāla līmenī, taču uzbūvētas sienas vērtēšana ir daudz sarežģītāka, jo to veido daudzi elementi - pamatmateriāls, šuves, izolācijas kārtas, apmetums, krāsojums, utt.