Mūsu mājokļi ir viens no lielākajiem siltumenerģijas tērētājiem - to īpatsvars Latvijas kopējā enerģijas patēriņā ir aptuveni trešdaļa, un no šī apjoma aptuveni puse ir ieguldījums globālās sasilšanas vairošanā, jo namu zemās siltumnoturības dēļ līdz ar tam atvēlēto naudu vienkārši izkūp gaisā. Dienas Mājoklis sāk īpašu rakstu sēriju par siltumenerģijas taupīšanu un dzīvojamo māju renovāciju, kuras atsevišķi piemēri aprakstīti iepriekš. Jau vēstīts, ka šajā procesā pēc vairāku gadu veltiem solījumiem un vilcināšanās beidzot iesaistījusies arī valsts, pieņemot pirmo energoefektivitātes rīcības plānu un ēku energoefektivitātes likumu, kā arī paredzot finanšu atbalstu māju energoauditiem un renovācijai. Tas varētu dot lielāku motivāciju privāto līdzekļu ieguldīšanai siltumenerģijas taupīšanā, namu tehniskā stāvokļa uzlabošanā un īpašumu vērtības celšanā.
Ziemeļnieki pirmie
Latvijai ēku energoefektivitātes uzlabošanā būs jāiedzen Eiropas
paraugi Dānija, Zviedrija un Vācija, kur mērķtiecīga enerģijas
taupīšana, ceļot ēku siltumnoturību un izmantojot atjaunojamos
resursus - koksni, biomasu, ūdens, zemes un Saules siltumu, sākta
jau pagājušā gadsimta 80.gados. Tas gan dod priekšrocību izmantot
jaunākos un efektīvākos risinājumus, pielāgojot tos vietējiem
apstākļiem.
Latvijā par māju renovācijas pionieri pamatoti uzskatāma Valmiera, kur pašvaldība mērķa aizdevumus dzīvokļu īpašnieku biedrībām izsniedz jau desmito gadu. Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) Plānošanas, projektu un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte kā labos piemērus min arī Ventspili, Cēsis, Liepāju, Kuldīgu, Rēzekni. Šim pulkam pievienojusies Daugavpils, Jēkabpils un Talsi.
Lai arī Rīgā situācija ar siltuma lieku tērēšanu ir kritiskākā no Latvijas pilsētām, te "dzīvojamo ēku energoefektivitātes jomā līdz šim nekas nav darīts", Dienai apņēmīgi atzīst galvaspilsētas pašvaldības Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna, tūlīt turpinot: "Esam aktīvi ķērušies tam klāt un vienojušies, ka pašvaldība atvēlēs līdzekļus 20 māju energoauditu līdzfinansēšanai. Jūnijā izsludināsim konkursu māju atlasei. Gribu brīdināt, ka priekšrocības saņemt pašvaldības finansējumu energoauditam būs tām mājām, kur dzīvokļu īpašnieki jau izveidojuši biedrības." Rīga kā paraugu energoauditoru izvēlei izmantos BEMVA agrāko gadu pieredzi, nolikumu un pārskata formas līdzīgos Latvijas projektos.
Kāpnes dārgāk par dzīvokli
Kā liecina pētījumi, vislielākie siltuma zudumi ir no kāpņu telpām
ar atbilstīgo jumta daļu. Nekustamo īpašumu attīstītāja un
apsaimniekotāja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art eksperts Vilis
Krūmiņš secinājis, ka "viena maza dzīvokļa maksājums par kāpņu
telpas atbilstīgās daļas apkuri var būt lielāks nekā maksājums par
paša dzīvokļa apkuri". Kā rāda BEMVA vairāku gadu pētījumi un Urban
Art energoauditi, lielākie siltuma zudumi ir namos ar veļas
žāvētavām abos kopējā gaiteņa galos katrā stāvā. Žāvētavās ir āra
gaisa temperatūra, un šī telpa dzesē piekļautos dzīvokļus, skaidro
speciālists.
Nama renovācijas pasākumi ir ļoti daudzpusīgi. Pēc energoauditoru kompānijas Ekodoma pieredzes, veicot pilnu programmu, var ietaupīt pat līdz 60% iepriekš iztērētās siltumenerģijas. V.Krūmiņš skaidro, ka ieguvumiem vēl jāpieskaita komforta nodrošināšana telpās, kur pirms renovācijas ziemā tas nebija pietiekams, piemēram, istabās gaisa temperatūra nebija lielāka par 15-16 grādiem. Turklāt lielāku komfortu nodrošinot tieši tie darbi, kuru skaitliski procentuālais pienesums ir neliels. Eksperti uzsver, ka lielākam efektam būtiski ne tikai siltināt mājas jumtu un sienas, bet arī modernizēt inženierkomunikāciju tīklus, ieviešot resursu uzskaiti.
Izdevīgāk pakāpeniski
Daudzdzīvokļu māju energoauditus vairākus gadus līdzfinansējusi
BEMVA, ar privātās-publiskās partnerības principu piesaistot
privāto kompāniju līdzekļus. Jāuzsver, ka energoaudits ir tikai
diagnoze, bet ne ārstēšana - tā gaitā speciālisti konstatē
situāciju, nosaka galvenās problēmas un nosauc darbus, kas jāveic
mājas siltumnoturības un tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Pašai
renovācijai līdz šim atbalsta aizdevumus sniegušas pašvaldības, to
kreditē Hipotēku banka, DnB NORD banka, SEB, Hansabanka/Swedbank.
Atsevišķi finansējuma projekti bijuši arī citām bankām, informē
I.Puķīte. M.Rubīna teic, ka Rīgā renovācijas finansēšanai nākotnē
varētu piešķirt pašvaldības dotāciju, kā arī piesaistīt valsts un
Eiropas struktūrfondu naudu.
Kā skaidro V.Krūmiņš, no finansiālo risku viedokļa izdevīgāka ir pakāpeniska renovācija, sākot ar rentablākajiem pasākumiem. Šādi veiksmīgi piemēri bijuši Valmierā, Rēzeknē, Ventspilī. Pilnai renovācijai finanšu ieguldījums vajadzīgs lielāks, tomēr tad vieglāk plānot atmaksāšanas grafiku un laiku. Būvniecības buma apstākļos arī renovācijas izmaksas kāpa straujāk, tāpēc ieguvēji bija tie dzīvokļu īpašnieki, kuri mājas atjaunoja līdz 2004.gadam - jau tagad viņi var rēķināt ieguvumu no ieguldītā kredīta. Latvijā ierastākais modelis līdz šim bija aizdevuma atmaksa ar konkrētu summu pie ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķina.
Vajadzēs energopases
V.Krūmiņš skaidro, ka bieži renovētās mājās nesasniegti paliek
jauna mājokļa kvalitātes rādītāji - augstāki griesti, skaņas
izolācija starp stāviem un no ielas trokšņiem, gaisa apmaiņa,
pagraba autonovietnes, ēkas un pagalma arhiktektoniskā vērtība.
Daļai iedzīvotāju ar paaugstinātu jutīgumu pret gaisu, troksni utt.
šīs lietas mājokļa izvēlē ir obligātas, uzsver eksperts. Ņemot vērā
Vācijas pieredzi, turpmāk renovējamajām mājām būtu ieteicams
uzlabot arī soļu un citu triecienskaņas trokšņu izolāciju.
Pēc Urban Art speciālistu pieredzes, pirms renovācijas pieredzējuša energoauditora energoaudits būtu nepieciešams, bet ēkās ar fizisko nolietojumu virs 55% derīgāka būtu sertificēta būveksperta tehniskā ekspertīze. Diena jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrijā patlaban saskaņo energoauditu metodiku, pēc kuras nākamajā gadā ēkām izsniegs energosertifikātus jeb tā sauktās energopases. Par energopasēm un to izsniegšanas kārtību Diena stāstīs atsevišķā publikācijā.
Beidzot arī valsts
Nākamgad un 2010.gadā uz valsts līdzfinansējumu energoauditiem
varēs pretendēt 962 daudzdzīvokļu mājas, bet renovācijai - vismaz
233 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. To paredz šonedēļ valdības
akceptētie grozījumi dzīvojamo māju renovācijas valsts atbalsta
programmā 2007.-2010.gadam. Jau rakstīts, ka šogad finansējums
programmas realizācijai netika piešķirts, taču pieejami līdzekļi
sociālo māju energoauditiem no Eiropas struktūrfondiem. 2009.gadā
paredzēts līdzfinansēt 442 energoauditus un 120 māju renovāciju,
2010.gadā - 520 energoauditus un 113 māju renovāciju.
Valsts katras mājas energoauditam piešķirs 200 latu. Vidējās viena nama energoaudita izmaksas patlaban ir aptuveni 500 latu. Savukārt renovācijai saskaņā ar energoauditora ieteikumiem paredzēts valsts līdzfinansējums 20% apmērā no viena projekta kopējām izmaksām. Programmas īstenošana un iedzīvotāju konsultēšana uzticēta BEMVA.
Līdz ar nama sakārtošanu ir arī daudz sīku ikdienas ieradumu, tehnisku paņēmienu un ierīču, kas palīdz taupīt ne tikai siltumu, bet arī ūdeni un citus resursus. Arī par to turpmāk stāstīsim šajā rakstu sērijā.
Renovācijas darbi
Avots: BEMVA, Urban Art
- Ārsienu siltumizolācija
- Logu un durvju maiņa
- Regulējamu sistēmu un skaitītāju ierīkošana apkurei un ūdensapgādei
- Bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana
- Elektroinstalācijas maiņa
- Jumta maiņa
- Ventilācijas sistēmas maiņa
- Starpstāvu skaņas izolācijas slāņa izbūve
- Liftu izbūve vai maiņa
- Papildu balkonu un terašu izbūve
- Sakaru tīklu, skaitītāju, ūdens un apkures temperatūru nolasīšanas sistēmu renovācija
Kā tērējam Mājokļi patērē trešdaļu valsts enerģijas kopapjoma
Avots: BEMVA, Urban Art
- No mājokļiem lieki zūd vairāk nekā puse siltumenerģijas ēku zemās siltumnoturības dēļ
- Visvairāk siltums zūd no mājām, kas celtas padomju laikā
- Lielāko siltuma zudumu vietas - apkurināmas kāpņu telpas ar atbilstīgo jumta daļu, sienas paneļu saskares vietas, logi, durvis
Energopatēriņa samazinājums pēc renovācijas
Avots: SIA Pilsētmāju institūts Urban Art dati par renovētu ēku Rīgā, Ozolciema ielā 46
- Sānu sienu siltināšana 32%
- Logu maiņa 14%
- Gala sienu siltināšana 5%
- Ventilācijas pārbūve 4,5%
- Bēniņu siltināšana 4,2%
- Pagraba siltināšana 0,8%
Energoaudita mērķi
Avots: BEMVA
- Nosaka enerģijas patēriņu ēkā - apkure, karstais ūdens, elektroenerģija, CO2 emisija
- Raksturo ēkas konstrukciju stāvokli
- Vērtē enerģijas taupīšanas iespējas
- Analizē energoefektivitātes pasākumu ieguvumu
- Novērtē renovācijai vajadzīgos līdzekļus
Renovācijas finansēšana
- Dzīvokļu īpašnieku uzkrājums bankā
- Īpašnieku biedrības ņemts kredīts
- Apsaimniekotāja uzkrājums
- Privātfirmas ņemts kredīts
Avots: BEMVA
Sākot ar šo numuru, turpmāk gada garumā katra mēneša ceturtajā
trešdienā Dienas Mājoklis publicēs rakstus par taupīgu resursu
izmantošanu sadzīvē un dzīvojamo namu renovāciju. Jautājumus sūtiet
pa epastu [email protected]