Abos gadījumos apkārtējie tomēr vecākus no šāda soļa atturējuši. Gana dīvaini? Bērnu vārdi, kuru izruna vai būtība rada mulsumu – ar šādiem gadījumiem nereti ir jāsastopas arī Latvijā. Lingviste Dite Liepa norāda , Latvijā ir ļoti dažādas vārdu došanas tradīcijas, turklāt latvieši noteikti varētu pretendēt uz augstu vietu "Ginesa pasaules rekordu grāmatā" daudzo netradicionālo vārdu dēļ. Latvijā nav striktu un noteiktu likumu, kas ierobežotu vārdu izvēli, – vecākiem ir iespēja bērnam piešķirt gan kādu no kalendārā atrodamajiem vārdiem, gan arī pašu izdomātu vai citos avotus atrodamu vārdu. Piemēram, Portugālē ir noteikts vārdu saraksts, no kura vārds ir jāizvēlas. Savukārt vienīgais ierobežojums, ko nosaka Latvijas Republikas likumdošana, ir tāds, ka mazulim nedrīkst tikt piešķirti vairāk nekā divi vārdi.
Vārdu došanā vērojamas arī dažādas tendences, piemēram, Latvijā sešdesmitajos gados vārdus lielākoties lika, iespaidojoties no tajā laikā populārāko grāmatu varoņiem. Savukārt patlaban nereti vecāki bērnam piešķir kāda seriāla vai mākslas filmas varoņa vārdu. Tomēr, kā liecina Latviešu valodas aģentūras pieredze, vecākiem ne vienmēr viegli izdodas vienoties par atvases vārdu. Piemēram, ir bijuši vairāki gadījumi, kad viens no vecākiem, nevienojoties ar otru pusīti, ir piereģistrējis bērnu ar vārdu, par kuru otrs pēc tam izsaka pretenzijas.
Dites Liepas ieteukumi vecākiem vārda izvēlē:
1. Pieņem lēmumu kopā ar otro pusi – lai vēlāk nebūtu ģimenes strīdu, pirms dodaties uz dzimtsarakstu nodaļu, pieņemiet gala lēmumu un rodiet kompromisu, kādu vārdu piešķirsiet bērniņam.
2. Izvēlies viegli rakstāmu, izrunājamu un lokāmu vārdu. Tādējādi ļausi izvairīties no neērtām situācijām gan pašam bērnam, gan apkārtējiem. Tāpat ir jābūt uzmanīgiem ar līdzīgi rakstāmiem vārdiem, kas nereti rada mulsumu, kā tad bērna vārdu locīt. Piemēram, Ingus un Inguss. Kā vēlies teikt – Ingum vai Ingusam? Vai gadījumā ar vārdiem Aleks, Aleksis un Alekss – vai vēlies bērnu saukt par Aleku, Aleksi vai Aleksu?
3. Izvairies no bērnu apkaunojošiem vārdiem. Vai tiešām bērns jutīsies labi, ja viņu sauks par Vaboli, Daiļprātiņu, Ideju, Kosmosu vai Tarzānu? Ja tiešām šis vārds ļoti patīk, lieto to kā mīļvārdiņu, taču dzimšanas apliecībai izvēlies tādu vārdu, kas bērniem ļaus izvairīties no apsaukāšanas skolā un neērtām situācijām tālākā dzīvē.
4. Noskaidro, ar ko citiem asociējas izvēlētais vārds. Lai arī tas, kādā vārdā saukt jaundzimušo, ir vecāku ziņā, tomēr drošības labad vari tuvākajiem cilvēkiem pajautāt, ar ko tiem asociējas izvēlētais vārds. Ja lielākajai daļai tas izraisa negatīvas emocijas, iespējams, jāapdomā cita vārda izvēle.
5. Izvēlies vārdu, kas norāda bērna dzimumu. Vai, neredzot pašu bērnu, būs iespējams saprast, vai Eli ir zēna, bet varbūt tomēr meitenes vārds? Tādēļ speciāliste iesaka dot bērniem tādus vārdus, kuru galotnes skaidri nosaka bērna dzimumu.
6. Raugies, lai vārds ar uzvārdu sader. Arvien lielāku popularitāti gūstot no citām valodām aizgūtiem vārdiem, pārsteigumu vairs neizraisa to savienojums ar izteikti latviskiem uzvārdiem, piemēram, Reičela Smildziņa vai Hosē Bērziņš. Taču, ja ģimenes uzvārds ir Lūsis, dēlu nevajadzētu saukt par Alni, bet, ja uzvārds ir Lilija, tad meitai dot vārdu Roze. Tāpat neveiklas būs tādas kombinācijas kā Klints Akmens vai atskaņu veidošanās vārdā un uzvārdā, piemēram, Maija Kaija.
7. Mīļvārdiņi lai paliek bērnībai un pašu tuvāko cilvēku lietošanai. Tas ir saprotams, ka mazu bērnu vārdus lietojam pamazināmā formā – Lienīte, Ieviņa, Vilnītis, Andrītis u.tml. Bet vai šāds oficiālais vārds būs piemērots arī tad, kad bērns būs pieaudzis? Vai iztēlojies situāciju, kad kāda liela uzņēmuma vadītāja amatu ieņem ražens vīrietis ar vārdu Vilnītis?