Visticamāk, agrāk te notikušas komandu sacensības. Spēlē drīkstēja izmantot jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas. Sešiem spēlētājiem bija uzdevums piespēlēt bumbu savam kapteinim, kas tad centās to ar raketi izsist cauri šim akmens gredzenam. Pirmajam veiksminiekam tika nocirsta galva - kā ziedojums dieviem. Iespējams, ka tā ir tikai leģenda, jo ticamāk izklausītos stāsts par to, ka no dzīves jāatvadās zaudētājam. Taču tieši pirmo versiju par patiesu uzskata Jukatanas tūrisma ceļveža autori un izplata to tautās.
Ceļotājus tas intriģē, un viņi lielā skaitā brauc izpētīt šo seno maiju pilsētu, kas atrodas salīdzinoši tuvu vērienīgajam Kankūnas kūrortam Jukatanas pussalas austrumu daļā, kur krastu apskalo siltie Karību jūras ūdeņi. Dzirdēts, ka iebraucēju sajūtas ir diezgan atšķirīgas. Vieni ziņkārīgi un bezrūpīgi iebāž degunu, kur vien tas ir iespējams, citi - ar pietāti atsakās pat pakāpties uz piramīdas pakāpieniem, jo uzskata, ka tiem piemīt īpaša aura, kas nemīl bradāšanu.
Čičenica tiek uzskatīta par vislabāk restaurēto arhitektūras pieminekli Meksikā. Viss ansamblis, kurā ir tempļi, pilis, stadioni, tirgi un pirtis, aizņem 6,5 hektārus. Jukatānas pussalā nav virszemes upju, bet daudzas spēcīgas straumes plūst pazemē, un vietām izveidojušies iespaidīgi vaļēji krāteri. Čičenicā tādu ir trīs, un tieši tāpēc, visticamāk, senie maiji pirms 1500 gadiem šo vietu izvēlējās pilsētas dibināšanai. Tā plauka apmēram 650 gadu, līdz 1178.gadā to iznīcināja citu pilsētvalstu karotāji. Maiju hronikas vēsta, ka 1221.gadā tur notika iekšēja sacelšanās un sākās pilsoņu karš. Pēc tam pamazām sākās Čičenicas noriets. 1531.gadā spāņu iekarotāji vēlējās pasludināt šo apdzīvoto vietu par pakļautās Jukatanas galvaspilsētu, taču vietējie spējuši atvairīt neaicinātos viesus.
Arheoloģiskie izrakumi Čičenicā sākās 1924.gadā, atsedzot sienu gleznojumus, kolonādes, skulptūras, observatoriju un senkapus.
Par ansambļa centru tiek uzskatīts iespaidīgais templis piramīdas formā. Līdz tā virsotnei ved 365 pakāpieni, tam ir 18 terases. Īpašu vizuālu baudījumu iespējams piedzīvot 21.martā un 21.septembrī - pavasara un rudens ekvinokcijas dienās, kad Saules diska centrs šķērso ekvatoru. Saulstari krīt uz piramīdas ziemeļu malas pakāpieniem, veidojot īpašu ēnu rotaļu - rodas iespaids, ka pa akmens templi rāpo milzīgs rāpulis.
Tūrisma ceļveži iesaka Čičenicas apmeklēšanai ieplānot divas dienas. Parasti ceļotāji no Kankūnas pludmales kūrortiem šeit ierodas organizētās grupās uz dažām stundām.
Ja lielā burzma kaitina, tad ieteicams atrast kādu viesnīciņu Čičenicas apkaimē un uz seno pilsētvalsti doties agrā rītā, kad arī gaisa temperatūra nav tik augsta kā dienas vidū.