Salīdzinot Anglijas iedzīvotāju labklājības un mirstības datus 1900.gadā ar 2001.gada datiem, straujš uzlabojums vērojams attiecībā uz agras nāves gadījumiem. 1900.gadā 33% nāves gadījumu notika, nesasniedzot piecu gadu vecumu, tikai 13% cilvēku izdevās sasniegt 75 gadu vecumu. Gadsimtu vēlāk 1% no nāves gadījumiem konstatēts personām, jaunākām par pieciem gadiem, bet 65% - vecākām par 75 gadiem. Mainījušies arī nāves cēloņi. Pirms gadsimta galvenie nāves cēloņi bija elpceļu, infekcijas vai parazitāras slimības, bet tagad tas ir vēzis, sirdsslimības un insults.
Lai gan nabadzības rādītāji abos laika periodos ir atšķirīgi un ievērojami uzlabojusies veselības un sociālās aprūpes sistēma, tomēr saikne starp nabadzību un mirstību, laikam ejot, ir saglabājusies nemainīga. Pētījuma autors norāda, ka nevēlas teikt, ka pašreizējā veselības sistēma ir neefektīva, jo nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kas būtu noticis, ja nebūtu veikti nekādi uzlabojumi veselības jomā. Šis pētījums tikai pierāda, ka visdrošākais veids, kā mazināt veselības riskus, ir risināt pirmām kārtām tieši nabadzības problēmu.