Lielajos dobumos ligzdo vairākas pūču sugas, gaigalas un gauras. Mazākajos - zīlītes, mušķērāji, dzilnīši, tītiņi. Arī sikspārņi patveras koku dobumos. Lielajā talkā sakopjot Latviju, saudzēsim dobumainus kokus! Pūcēm pašlaik jau ir olas vai mazuļi, un arī zīlītes jau sāk ligzdot. Ja nu kāds dobumainis patiešām ir jānovāc, šis ir pats nepiemērotākais laiks, kad to darīt!
Sausa un trupējoša koksne ir pilna ar dzīvību. Sausokņi, kritalas un stumbeņi noder daudzām sēņu, ķērpju un kukaiņu sugām. Turklāt sausā koksnē dzīvojošie kukaiņi nebūt nav tie paši, kas apdraud zaļojošus kokus mežos un augļu dārzos. Gluži otrādi - tajā mīt arī tie kukaiņi, kas pārtiek no citiem kukaiņiem - tā dēvētajiem kaitēkļiem. Arī dzeņi, kas pārtiek no koksnes ēdājiem kukaiņiem, nedzīvo tur, kur izvākti visi trupeņi. Krituši un sausi koki nav jāizvāc reizē ar plēves maisiņiem un veciem ledusskapjiem! Pat pilsētas centra parkā no resna, krituša koka var izveidot, piemēram, soliņu.
Otrs: lai līdz ar atkritumiem no sava upītes krasta neizvāktu arī lakstīgalas, saudzēsim krūmu pudurus! Klajos krastos lakstīgala nedziedās, jo tā ligzdo tikai uz zemes biezos krūmājos. Un ne jau tikai lakstīgala pazudīs no šādas vietas. Krūmāju vidū atstātas pērnās lapas dos iespēju meža strazdam vai sarkanrīklītei starp tām atrast kādu slieku.
Savukārt tas, ka sagrābtās lapas jākompostē, nevis jādedzina, cerams, nav vairs jāatgādina. Lai pār Latviju 18.aprīlī nepaceltos melns smirdīgu dūmu mākonis!