Internetā gan iepriekš biju izpētījusi, ka gaisa temperatūra Bergenā mūsu decembra vizītes laikā būs pat par dažiem grādiem augstāka nekā Rīgā. Vilties nebija iemesla, tomēr sajūta jocīga. Ja jau Norvēģijā ir tā, vai tiešām vēl kaut kur pasaulē mēdz būt ziema?
Kartē rūpīgāk izpētot garo un tievo, fjordu izroboto Norvēģijas zemes strēmeli, kuru augšdaļā šķērso polārais loks, Bergenas laikapstākļi kļūst labāk izprotami. Šī pilsēta ir tādos pašos platuma grādos kā, piemēram, Ziemeļigaunija, turklāt atrodas siltās Golfa straumes ietekmes zonā. Pavisam netālu no Bergenas Ziemeļjūrā dreifē Norvēģijas naftas platformas.
Gaišajai liesmai virs baltu akmeņu krāvuma stikla skapī mūsu trīsarpuszvaigžņu viesnīcas Clarion Collection vestibila interjerā gan laikam nav sakara ar naftu, bet importēto dabasgāzi. To pašu, kas no sēņveida lampām masveidīgi silda piektdienas vakariņās iznākušos bergeniešus. Ūdensmalas restorāni, omulīgi, viegli ģērbušies cilvēki — sociāli nodrošinātās Norvēģijas esības vieglums rada tik vasarīgu noskaņu, ka Adventes laika pieminēšana liekas joks. Biezi džemperi ar metāla āķīšu aizdari ir atstāti suvenīrveikaliem, nākamajā, sestdienas rītā uzkrītoši daudz sieviešu defilē stilīgos lietusmēteļos un vēl stilīgākos gumijas zābakos ar šņorītēm priekšā, kas esot šīs sezonas hits.
Mēs grasāmies braukt uz kalniem, tālab brīvbrīdī tomēr esmu devusies uz suvenīrveikalu. Īslandes daudzkārtainās aitu vilnas cepure ar rombu joslu pagājušoziem ir izkritusi no mēteļa kabatas Rīgas ielās, un gribu iegādāties līdzīgu atmiņai no Norvēģijas. Miču ir daudz, visām uz malas piešūta valsts karodziņa aplikācija, taču krāsas vairākiem modeļiem nenorvēģiski košas. Pārdevējas — taizemiete un argentīniete — neslēpj: ziemeļzemes suvenīrus darinājušas čaklas rokas Nepālā.
Džentlmeņi un ārzemnieki
Viesstrādnieki ir labi pamanāms Bergenas vaibsts. Pirmajā vakarā pieostas zivju tirgū, kur ūdens mucās spīles krakšķina krabji, uz galdiem viz kaviārs un vaļa kūpinājumu sāni, esam iepazinušies ar Radoslavu. Bulgāru uz Norvēģiju atvilinājusi viņa dzimtenes pludmalē satikta ziemeļu meitene. Viņš studē mākslas vēsturi un, pretstatā daudziem vietējiem, nesmādē darbu ūdens malā, asas zivju smaržas un mitruma cauraustā nojumē. Iebraucēji iedzimtos izkonkurē pat uz naftas platformām, kur operācijas jau tāpat ir maksimāli mehanizētas. Viesnīcas reģistratūras klerks, iesirms norvēģu džentlmenis, tieši šī iemesla dēļ bijis spiests meklēt citu darbu. Viņš, agrā rīta stundā man laipni palīdzēdams tikt pie interneta, gan neizskatās nomākts. Arī uz platformām vajadzējis būt nomodā naktīs. Brīvajā nedēļā bijušais jūras vilks pa dienu guļot, bet naktīs skatoties televizoru.
Internacionālais pienesums tomēr nav ieviesis spriedzi. Cilvēku
laipnība, arī īpašais veco Bergenas vīru šarms, kam pievērst uzmanību
mudinājusi latviešu žurnālistu grupas gide, kosmopolītiskā norvēģiete
Kristela, nav atpūtnieces ilūzija. Tik labi pazīstamie Narvessen
kioski,
Kā tad ar depresīvajām norvēģu cenām, par kurām, protams, esmu brīdināta jau Latvijā? Tūdaļ pēc nosēšanās lidostas Narvessen novērtēju: dārgāk ir, bet bada nāve nevienu te negaida. Hotdogs ar Vīnes desiņu maksā 25, kafija — 15 Norvēģu kronas (1 lats — aptuveni 11 kronas). Neliels, dzīvs krabis, ko varētu uzvārīt viesu mājas virtuvē, ostas tirdziņā ir tā paša hotdoga cenā. Šopingotājiem, īpaši mazu bērnu vecākiem, atraktīvas varētu šķist vēl dažas Bergenas iespējas. Tikai ātrā solī izskrienot cauri trim centra tirdzniecības kompleksiem, esmu pamanījusi četrus H&M veikalus. Pat laikā, kad nav izpārdošanu, piedāvājums ir ļoti labs.
Jūra ceļas!
Jau pirmajā vakarā esam pievērsti aktīvajam tūrismam, ja par to var uzskatīt braucienu ar funikuleru — Skandināvijā vienīgo kabeļdzelzceļu. Stiklotais vagoniņš, kurš ceļu sāk tepat pilsētas centrā, pārsimt metru no zivju tirgus, septiņu minūšu laikā paceļ mūs Fleja kalnā, no kura platformas atklājas panorāmisks skats uz ostu un pilsētu. 320 metru virs jūras līmeņa, tātad par deviņiem metriem augstāk nekā Gaiziņš — tāda ir viena no Bergenu ieskaujošajām grēdām, uz kuras terasēm miera vējos satupušas privātmājas. Ik pa 15 minūtēm kursējošais vagoniņš (turp un atpakaļ biļete pieaugušajiem — 70, bērniem no 4 gadu vecuma — 35 norvēģu kronas) nav tikai tūristu atrakcija. Arī tiem bergeniešiem, kas dzīvo "līdzenumā", par tradīciju kļuvis uzbraukt līdz tā dēvētā Flejbāņa galapieturai, bet lejup tuntulēt pa līkumainajiem celiņiem. Sākoties ziemai, draugu, darbabiedru un gadījuma rakstura kompānijas mēdz atgriezties centrā uz šļūcamajām pannām. Kalns, vismaz līdz noteiktam augstumam, ir pieejams arī autobraucējiem, tālab minētā izprieca nav pārāk droša, brīdina gide Kristela. Viņa pati gan esot aktīva šī sporta veida piekritēja.
Gandrīz tūkstošgadīgajai bijušajai Hanzas pilsētai Bergenai ir vēl cita slīpā dominante. Ejot pa vēsturisko ostmalu — Brigenu, pievērsiet uzmanību ēku pamatiem, durvju sliekšņiem! Vairāki no tiem atrodas ar neapbruņotu aci redzamā leņķī pret zemi. Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā koka apbūve, kas paglābusies pēc 1702.gada ugunsgrēka, grimst. "Brigena slīkst! Jūra ceļas…" lasu anketā potenciālajiem ziedotājiem, ko esmu izķeksējusi no plastmasas kastītes uz kādas mājas sienas. Garas vēsturisko koka ēku rindas ostmalai perpendikulārās ieliņās joprojām ir apritē — tās tagad tiek izmantotas birojiem, mākslinieku darbnīcām, restorāniem un noliktavām.
Vēl senākas XII gadsimta apbūves paliekas izpētām caur Brigenas muzeja stikloto sienu līdzās mūsu viesnīcai. Pat tā ierīkota vecā ostas pārvaldes ēkā. Vēstures pietiek, taču gribējies izrauties uz nieka 10 minūšu attālo Troldhaugenu, Eduarda Grīga pēdējo dzīvesvietu. Vai arī, iekāpjot kādā no prāmjiem uz Britu un Fēru salām, Īslandi, Dāniju, kaut iztēlē atkārtot kādu norvēģu vikingu braucienu. Ej nu sazin, kādēļ viņi pameta Bergenu.
Raksta autore bija aviosabiedrības
***
Bergena
Informācija tūristiem: Visitbergen.com
Edvarda Grīga muzejs: Troldhaugen.com
Bergenas akvārijs: Akvariet.no