Tiem, kam nepatīk masu pasākumu kņada, gan Mazirbē, gan Ventspilī būs ko darīt arī pirms un pēc svētkiem. Viens gan jāielāgo — abu šo vietu apmeklējumu nemaz nav tik viegli apvienot. Autobuss Mazirbi un Ventspili nesaista, mašīnām jāmēro 60 kilometru, lielākā daļa — pa zemes ceļu, kādi rietumniekiem gan jau sāk kļūt par eksotiku.
Pie butēm un eņģeļiem
Manas Mazirbes simbols ilgu laiku bija padomju robežsargu bāzes atliekas, arka, caur kuru spīd jūras gabaliņš. Nezināmi cilvēki — pēc nostāstiem, mākslas studentes — uz baltās, apdrupušās sienas bija uzzīmējušas eņģeļus, klāt pierakstīdamas: "Būt tajā vietā, kur eņģeļi dzied." Gunārs no kaimiņu mājām, atpazīstams kā Gundara Āboliņa tēlotais dzintaru vācējs Latviešu stāstos, Mazirbes eņģeļu pieturai pievienoja savu leģendu. Tāpat kā kaimiņš Laimonis, viņš vasaras vakaros šeit nāca vērot saulrietu un kādu parādību, ko pats bija nodēvējis par sadegušo lidmašīnu. Jūlija vidū sārtajā saules atspulgā iepriekš paredzamā laikā vienmēr "izkusa" pasažieru lidmašīna. Droši vien lidostas Rīga informācijas tālrunī varētu uzzināt par konkrēto reisu, bet man patika to romantizēt. Iedomājos, ka ar šo lidmašīnu varētu būt aizlidojuši pēdējie lībieši no ciema, kura vairs nav.
Eņģeļu zīmējumu tagad ar treknas melnas krāsas uzrakstiem ir apķēzījuši citi ļaudis, kam svarīga izteikšanās brīvība. Bet lībieši, kā tas vislabāk novērojams viņu ikgadējos svētkos, vēl staigā pa zemes virsu. Viens no labāk saglabātajiem līvu ciemiem, Mazirbei tuvais Košrags, tagad pārvērsts vēstures konservā — tādā kā etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Pie katras mājas zaļa plāksnīte ar lībisko nosaukumu un vēstures datiem. Taujājot pēc pašu kūpinātām butēm, visticamāk, uzdursieties kādam vecam vietējam, kam līvu asinis. 1939.gadā Mazirbes centrā būvēto Lībiešu tautas namu, tāpat kā 1868.gadā celto luterāņu baznīcu, par ievērības cienīgiem objektiem atzinusi interneta enciklopēdija Vikipēdija, taču tikpat slavena ir laivu kapsēta Mazirbes jūrmalā, krūmos pa labi no ceļa uz jūru. Pieteikums pompozāks par ieraugāmo — kādas astoņas jūras malējas dažādās sadalīšanās pakāpēs rādās datējamas ar padomju laiku. Tukšo, tīro pludmali gan vislabāk skatīt, kad būs noplacis svētku burbulis. Jāņem vērā, ka šajā jūrmalciemā nav kafejnīcu, taču ir labi apgādāts veikals, kur tiek pieņemtas arī kredītkartes. Mazirbes centrā Tele 2 tālruņiem nav uztveršanas zonas, ierobežota arī LMT tīkla darbība.
Hercogs Jēkabs un Pepija
Ilgas pēc civilizācijas, pusdienām restorānos un interaktīvām mazuļu izklaides vietām var apmierināt sakoptās un labklājīgās Ventspils paspārnē. Zilā karoga pludmale, pastaiga pa garo molu, osta ar kuģiem, akvaparks, skeitparks, bērnu rotaļu laukumi, moderns muzejs, dārzi un parki — izvēles iespēju šajā pilsētā netrūkst. "Kur ziemā ir par Lemberga hūti nosauktais slēpotāju kalns, tur atklāta vasaras trase ar mežakaķiem — dažādiem kāpjamajiem objektiem, bet kalna vienā malā ir dažādi šļūcamie," man iesaka draugi, Ventspils iedzimtie. Viesus viņi vedina izbraukt ar tūristu kuģīti Hercogs Jēkabs līdz Jūras vārtiem — Ventas ietekai jūrā — vai prāmi Scania.
Ventspils patiešām ir piedzīvojusi baudāmas pārvērtības. Mitra alksnāja vietā iekoptajā Piejūras parkā tagad ir dīķi ar krāsainām ūdensrozēm, par Džungļu taku sauktas bezmaksas atrakcijas jaunākā skolas vecuma bērniem, sliežu vilcieniņš un velodrezīna. Venspilī atšķirībā no Rīgas ir pat bērnu kafejnīca Pepija. Tiesa, lēts šis prieks nav.
No pilsētas trokšņa pagurušajiem tiek rekomendēta pludmale Staldzenē, bijušajā zvejniekciemā, kas tagad jau iekļāvies pilsētas robežās, vai Būšnieku ezerā, kur iekārtota ne tikai peldvieta, bet pieejama arī laivu īre.
***
Informācija
Mazirbe
Uzziņas: tālr.29237185 (Lilita), www.integracija.lv
Līvu svētku programma: www.livusavieniba.lv
Ventspils
Ventspils Tūrisma Informācijas centrs Tirgus ielā 7, tālr.63622263, 63607664
Ventspils pilsētas svētku programma: www.tourism.ventspils.lv