Latvijā jau redzēti pirmie atgriezušie gājputni. «Manīti jau lauku un meža baloži, pa kādam cīrulim, ķīvītei, dzērvei, ir daži stārķi Jelgavas pusē. No ūdens putniem – ziemeļu gulbji, brūnkakļi, Sāmsalas dižpīles un meža zosis. Taču tie nav pat desmiti no katras sugas, tie ir tikai atsevišķi pārstāvji,» atlidojušos uzskata D.Boiko. Nedēļas nogalē gaidāmā atkušņa laikā atlidojušo putnu skaits varētu būt krietni lielāks, viņš paredz.
Atlidojušo putnu skaits ir pārāk mazs, lai runātu par kādas sugas apdraudējumu, taču jau atlidojušo nedaudzo pionieru liktenis gan var būt dažāds. «Putniem trūkst ūdens un pārtikas. Viss ir aizsalis un zem biezas sniega segas. Daži no gājputniem dodas atpakaļ uz dienvidiem un labākus laika apstākļus Latvijā nogaida Lietuvā vai Polijā, kur ir nedaudz siltāks,» par putnu pašsaglabāšanās stratēģiju stāsta D.Boiko.
Viņš stāsta, ka pirmie gājputni esot ligzdotāji, kuri laikus atlido, lai ligzdošanai izvēlētos piemērotākās vietas. «Taču tas vienmēr ir izdzīvošanas risks. Daļa no tiem vienmēr aiziet bojā,» piebilst ornitologs.
Šobrīd atgiezušies gājputni uzturas ceļu tuvumā, kur pārtiek no uzmeklētiem graudiem. Savukārt meža strazdi ir manīti arī pie putnu barotavām. D.Boiko atgādina, ka cilvēkiem vajadzētu piebarot putnus, jo tie zem biezā sniega nespēj atrast barību.
Pavasarīgi saulainajā otrdienā idillisku skatu varēja vērot Ventspils Brīvostas teritorijā: iepretim Ventas labajā krastā eksportam sabērtajiem akmeņogļu kalniem upē starp ledus gabaliem peldēja sniegbaltu gulbju pāris. Kā Dienai. lv skaidroja ornitologs Jānis Gorobecs, tie varētu būt kādi no tuvīnās migrācijas atgriezušies putni, jo uz ziemu palikušie gulbji Ventspils apkaimē šogad neesot manīti. Pēc ornitologa vērojumiem, arī nekādu citu gājputnu masveida atlidošana pagaidām nav notikusi, pārāk dziļš vēl laukos un mežos ir sniegs.
Kuģu un velkoņu sakultā Venta ostas teritorijā līdz vecajam tiltam, kuru patlaban restaurē, no ledus ir brīva. Taču ik pa laikam tajā parādās nelielu ledus gabalu lauki, mānīgi atgādinot plūdu sākumu. Ventspils Brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis Dienai.lv stāstīja, ka tie ir daļa no ledus segas, kuru tilta remontētāji ar kuteriem uzlauž upes posmā starp demontēto veco Ventas tiltu un jauno Apvedtiltu. Tas tiekot darīts saistībā ar vecā tilta remonta darbiem un kā piesardzības pasākums pēkšņu palu gadījumam. Pagaidām gan nekas neliecina, ka tādi drīzumā varētu sākties. Augšpus Apvedtiltam gan dienā, gan nakti pulcējas zemledus makšķernieku simti, cerot uz salaku, jeb, kā vietējie ļaudis saka, stinšu lomiem. Uz 30 centimetru biezā ledus sastaptais ventspilnieks Aleksejs apgalvoja, ka reizēm izdodoties izvilkt pat trīs un vairāk kilogramus pēc svaigiem gurķiem smaržojošo zivteļu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras hidroloģe Irēna Nikoluškina bija piesardzīga prognozē par iespējamo ledus iešanas sākumu, apstiprinot tikai to, ka ūdens līmenis Ventā pamazām tomēr ceļas, taču samērā aukstās naktis šo procesu piebremzē. Pamanāmākas izmaiņas varētu sākties nedēļas nogalē, kad sinoptiķi prognozē diezgan strauju temperatūras paaugstināšanos.