Aptaujas rezultāti
mani nepārsteidz," atzīst ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, "Tie
parāda, ka cilvēkiem ir ļoti reāls skatījums uz dzīvi. Tā ir
mūsdienu realitāte, ka saikne starp ģimenes locekļiem nav tik cieša
kā agrāk, cilvēki ir steidzīgāki, aizņemtāki, skrienošāki.
Vidējās paaudzes uzmanība galvenokārt ir fokusēta uz finansiālās
stabilitātes nodrošināšanu, naudas pelnīšanu; sociālie kontakti
nereti ir nozīmīgāki kā tuvība ar tuviniekiem – vecākiem un
bērniem. Cilvēkiem ir svarīgi kontrolēt savu dzīvi, plānot to
– tas ceļ viņu pašapziņu. Kļūšana atkarīgam no līdzcilvēkam
ir nopietns pārbaudījums. Ir tikai saprotami, ka cilvēki cenšas
rīkoties, lai tas nenotiktu. "
22% aptaujāto satrauc
iespējamība, ka slimība varētu izjaukt ierasto ikdienas ritmu, 25%
respondentus vērsties pie ārsta motivējusi nespēja pēc lūzuma
strādāt un gūt ienākumus, vai arī pieskatīt mazbērnus, savukārt
17% respondentus visvairāk uztrauc nevēlami papildus izdevumi, kas
nepieciešami zāļu un ārsta konsultāciju apmaksāšanai.
"Bailes, ka, nonākot
"uz gultas", cilvēks var kļūt neaizsargāts, diemžēl ir balstītas
uz reāliem piemēriem," saka Aina Poiša, "Latvija nevar lepoties,
ka invalīdiem vai gados vecākiem cilvēkiem tiktu nodrošināts pietiekošs
valsts atbalsts. Nereti smaga slimība vai invaliditāte ir arī pirmais
solis ceļā uz nabadzību, tas cilvēkus biedē. Taču no otras puses,
ļoti bieži tieši smaga slimība ir iemesls, kas liek cilvēkiem pārvērtēt
viņu dzīves prioritātes."
Kā liecina statistikas
dati, katru gadu pasaulē 1,5 miljonus lūzumu izraisa tieši osteoporoze.
Latvijā osteoporozes radītie lūzumi skar vairāk nekā 200 000 cilvēku,
tas ir, katru trešo sievieti un katru astoto vīrieti pēc 50 gadu
vecuma. Diemžēl visbiežāk par šo slimību pacienti uzzina tikai
tad, kad jau saskārušies ar lūzumiem, visbiežāk, gūžās vai mugurkaula
skriemeļos, kas prasa ilgu atlabšanas periodu. Kā norāda speciālisti,
sievietes pēc 50 gadiem ir viena no galvenajām riska grupām, kam
noteikti nepieciešams veikt regulāras kaulu blīvuma pārbaudes, lai
izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem – osteoporozes "diagnosticēšanas",
salaužot gūžu, muguru vai locītavu.
Kā parāda aptaujas
rezultāti, cilvēki apzinās risku, ko rada osteoporozes vēlīna atklāšana
– tā ir smagāka ārstēšana, nopietnākas komplikācijas,
lielāki izdevumi, kā arī smagākas emocionālas sekas gan pašam,
gan tuviniekiem. Pacientam, kam osteoporoze atklāta jau ielaistā stadijā,
ir daudz lielāks risks kļūt par smagu invalīdu. "Laicīgi diagnosticējot
osteoporozi, to ir iespējams ārstēt un arī izārstēt," uzsver
dr. Signe Zelča, "Mūsdienās ir pieejami specifiski osteoporozes
terapijas medikamenti, kas jālieto vienu reizi mēnesī, vienu reizi
ikkatru trešo mēnesi un pat vienu reizi gadā." Tas nozīmē, ja
osteoporoze tiek diagnosticēta savlaicīgi, pacientam ir iespējams
pielāgot tādu ārstēšanas kursu, kas būtiski neietekmē viņa dzīves
stilu un paradumus.
Jautājot pacientiem,
kāda veida ārstēšanas kursam viņi paši dotu priekšroku, ja būtu
iespēja izvēlēties, gandrīz puse (49%) aptaujāto zāļu atzina,
ka optimālākais un ērtākais osteoporozes ārstēšanas veids būtu
medikamentu lietošana reizi mēnesī, 24% respondentu dotu priekšroku
injekcijai reizi trijos mēnešos, 20% lietotu medikamentus tablešu
veidā reizi nedēļā, savukārt 7% aptaujāto dotu priekšroku medikamentiem
pulveru veidā katru dienu. Protams, optimālo ārstēšanas kursu katram
pacientam nosaka ārsts.
Visi osteoporozes speciālisti atzīst, ka savlaicīgas profilakses nozīme ir nepārvērtējama, ja vēlamies pasargāt sevi no osteoporozes. Ir jālieto daudzveidīga, ar kalciju bagāta pārtika, jābūt fiziski aktīviem un jāizvairās no kaitīgiem ieradumiem.