Pagriežos uz Ameriku, jo uz mani raugās seja gara baļķa augšējā galā. Acis ir dzīvas, lai gan nemirkšķina, jo grebtas kokā. Pēc tam citas sejas, citas skulptūras. Arī rotas, audekli un sadzīves priekšmeti. Saliktas stikla kubos un precīzi izgaismotas - gluži kā dārglietas Elizejas lauku skatlogos. Jau pēc desmit minūtēm es neatturos pasmīnēt, ka franču ceļotājiem un kolonizatoriem savulaik izdevies mājās pārvest patiesi bagātīgu laupījumu.
Izceļojis cauri Amerikai, iegriežos Āfrikā, tā saplūst ar Āziju, bet pēc tam nonāku Okeānijā, kura vizītei sulīgu punktu pieliek fascinējoši krāšņas Austrālijas aborigēnu gleznas. Muzeja bukletā lasu, ka pastāvīgajā kolekcijā izlikti tikai 3500 eksponāti no skaitliski gandrīz simtreiz lielākās krātuves. Tiešām iespaidīgi.
Ar Širaka svētību
Jaunais muzejs pašā Parīzes centrā - tikai četru kvartālu attālumā no Eifeļa torņa - tika atklāts jūnijā. Ēka izliecas gluži tāpat kā Sēna un krastmalas iela, kuras nosaukums tagad kļuvis arī par muzeja nosaukumu. Kad pirms 11 gadiem dzima pirmā ideja radīt šo kultūras centru, daži ieteica to saukt par Primitīvās mākslas muzeju, citi par Naivo muzeju, taču abi ierosinājumi tika noraidīti, jo šie apzīmējumi varētu kādu aizskart. Vēl arī ironizēja, ka tiklab to varot saukt arī par Širaka muzeju, jo tieši pašreizējais Francijas prezidents, kam rit pēdējais valdīšanas gads, bijis dedzīgākais muzeja izveides iniciators un patriarhs.
No vienas puses, Žaks Širaks nekad nav slēpis, ka viņu īpaši fascinē dažādu pasaules tautu senās tradīcijas un māksla, no otras puses - zinātāji norāda, ka politiķis, kas 18 gadus bijis Parīzes mērs, gribējis pārtrumpot savu priekšteci Fransuā Miterānu. Iepriekšējais prezidents, neņemot vērā sākotnējo skepsi, savulaik drosmīgi atbalstīja Luvras muzeja rekonstrukciju un modernās stikla piramīdas uzsliešanu bijušā karaļnama pagalmā.
Izaicinājums
Musee du Quai Branly izveide izmaksājusi 230 miljonus eiro (160 miljoni latu). Tā projekta autors ir franču arhitekts Žans Nuvels, kura citi pēdējā laika redzamākie darbi ir krāsu mainošais tornis-debesskrāpis Barselonā un teātris Mineapolē.
No dzīvās Sēnas krastmalas ielas muzeju šķir augsta stikla siena un dārzs, kas paslīd arī zem muzeja ēku balstošajām kājām. Paša "rumpja" izliekto stikla fasādi izraibina dažāda izmēra un krasas kubi, kas no iekšpuses ir intīmi kambarīši īpašiem eksponātiem.
Muzeja veidols ir gana ekstravagants, tāpēc izsaucis ļoti pretrunīgus vērtējumus. Kritiķiem visvairāk netīk krāsainie un, viņuprāt, samākslotie kubi.
Kolekciju izpētījušie lietpratēji sūkstās, ka ļoti daudziem eksponātiem pievienotais apraksts ir pārlieku vispārējs un trūcīgs. Citi norāda, ka dominē tikai to zemju māksla, kas savulaik bijušas Francijas pārvaldījuma - sak, nekur tālāk par savām kolonijām degunu nav pabāzuši! Vēl dzirdu, ka esot absolūti nepieņemami modernā telpā ielikt unikālus rituālu priekšmetus, kas pilnvērtīgi dzīvo un ir izprotami tikai oriģinālajā vidē. Ak, jā, dažiem arī sāpot acis un galva, ja tumšajās telpās pavadīts pārāk daudz stundu.
Un tomēr muzejs ir intriģējošs un aizraujošs. Un bagāts. Daļa kolekcijas nākusi no slēgtā Musee des Arts Africains et Oceaniens (tas tiek pārveidots par Imigrācijas muzeju), bet 250 000 eksponātu - no Musee de l'Homme. Kā ikviena pašlepna mākslas krātuve tā ilgi un rūgti pretojās kolekcijas pārņemšanai. Širaks to atrisināja ātri - ar ukazu. 15 miljoni latu iztērēti arī jaunu eksponātu iepirkšanai.
Manuprāt, vienīgā jaunā muzeja kļūda ir nosaukums, jo, skatoties Parīzes kultūras programmā, tikai iepriekš informēti cilvēki zina, kas slēpjas zem Quai Branly nosaukuma. Kad ierados pie ieejas, darbojās visas piecas kases un no tradicionālajām muzeju rindām nebija ne miņas. Par to, protams, prieks. Taču apzinos, ka šī tomēr ir tūrisma nesezona. Pat Parīzē.
***
Informācija
Musee du Quai Branly
- Atvērts katru dienu, izņemot pirmdienas, no 10 līdz 18.30. Ceturtdienās līdz 21.30.
- Ieeja uz pastāvīgo ekspozīciju - 8,5 eiro, uz pagaidu ekspozīciju - 8,50. Uz abām kopā - 13 eiro