Aizpasaule
Augstais pašnāvību līmenis ir viena no sāpīgākajām sociālajām
problēmām Baltijas valstīs - Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kuras
pievienojās Eiropas savienībai (ES) 2004.gadā pēc Padomju
Savienības sabrukuma. Aiz ekonomiskās izaugsmes un nevīžīgu
pilsētiņu transformācijām par tūristu apmeklētām vietām ir pasaule,
kurā grūti iedzīvoties lielai sabiedrības daļai. Pensionāri cīnās
par izdzīvošanu, veselības aprūpe bieži ir nabadzīga, daudzi
tuberkulozes slimnieki, slimošana bieži ir saistāma ar nabadzību.
Tas viss ir tālu no vidusmēra dzīves ES.
Desmitiem tūkstošiem latviešu un lietuviešu ir emigrējuši augstākas algas un labākas dzīves meklējumos. Citu meklējumi aizved daudz tālāk. Pašnāvību līmenis Lietuvā 2006.gadā bija vairāk nekā 30 cilvēku uz 100 000, riska grupā vairākums ir vīriešu.
Pašnāvības biežāk izdara laukos, kur bezdarba līmenis auga pēc padomju ēras kolhozu un sovhozu izjukšanas. Kokgriezēja Linkēvičusa dzimtajā pilsētiņā Varenā uz katriem 100 000 ir 71,9 bezdarbnieki. Cilvēkiem trūkst vajadzīgās izglītības un profesionālās prasmes, viņi ir par vecu, lai adaptētos jaunajai realitātei, un valsts neliek lietā līdzekļus, lai palīdzētu viņiem, uzskata eksperti. Izmisumā daudzi sāk dzert un ieslīgst aizvien lielākā bezcerībā.
Kur dabūt kartupeļus?
Linkēvičus un viņa ģimene dzīvo mājā, kas ir bijusi izmantota kā
sākumskola. Ēka ir bēdīgā stāvoklī, tai vajadzīgs remonts, jo, kad
kļūst auksts, iekšsienas klāj plāna ledus kārtiņa. Ģimenei ir viena
liela istaba un maza virtuve ar krāsni. Linkēvičus nopelna 800 litu
(aptuveni 159 latus) mēnesī, stāsta viņa sieva. Kad viņš nevar
strādāt, jo ir piedzēries, ģimene saņem no valsts pabalstu 156
litus (ap 31 latu). "Mana galva sprāgst pušu. Katru rītu, kad
mostos, es domāju par to, kur dabūt maizi, kur dabūt kartupeļus, kā
pabarot bērnus," teica Irēna Linkevičiene, 29 gadus vecā Darisusa
sieva.
Viņu dzīvesveids ir ļoti atšķirīgs no tā, kādu dzīvo galvaspilsētā Viļņā, gluži tāpat kā Rīgā, Latvijā, un Tallinā, Igaunijā, kas ir postpadomju Baltijas valstu reformu vitrīnas. Visur dzirksteļo biroji, viesnīcas, bāri un restorāni un ceļi ir pārpildīti ar jaunām mašīnām, tostarp arī tādiem dārgiem zīmoliem kā BMW, Mercedes and Porsche.
Tomēr Lietuvā pašnāvību skaits lēnām kļūst mazāks un eksperti uzskata, ka tas varētu būt saistāms ar ekonomisko izaugsmi. "Labāka sociālā situācija vedīs pie pašnāvību skaita krituma. Šodien daži cilvēki dzīvo tādā nabadzībā, ka viņiem nav cerību izbēgt no tās. Tā ir liela sociālā krīze," saka Alvids Navicks, Lietuvas pašnāvību pētījumu asociācijas prezidents. "Ja šī tendence saglabāsies, tad 2015.gadā mēs sasniegsim to pašu pašnāvību līmeni, kāds ir vidējais Eiropā."
Bet Linkēvičus nav pārliecināms. "Vienkāršam cilvēkam dzīve nav uzlabojama…Kad tu dzer, tu aizmirsti visas šīs problēmas," viņš atzīst.