Līdzās Kopenhāgenas Mazajai nāriņai šis ir viens no pastkartēs plašāk tiražētajiem Dānijas tūrisma objektiem, tādēļ pēc pāris nelielā ciematā netālu no Helsingēras pavadītiem mēnešiem saulainā oktobra pēcpusdienā satinos ciešāk šallēs un džemperos un ienirstu tūristu bariņā. Taču pat par spīti saulainajai dienai, kas pils pakalnus iekrāso košā zaļumā, debesis — spilgtas, bet jūru, pa kuru satiksme kūsā gluži kā pa lielceļu — zilganzaļu, asais piekrastes vējš ātri vien nozilina manas lūpas un stindzina pirkstus.
Pie pils vārtiem mazs puišelis iemēģina jauniegūto spēļu zobenu, teatrāli uzbrūkot vectētiņam, gar mūriem klaiņo tūristi ar fotokamerām un cieši viens otram piekļāvušies pārīši pāri 40, bet gar kanāla malu čāpo gulbju ģimene.
Kuģotāju kontrolpunkts
Kronborgas pils, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā kā viena no nozīmīgākajām Ziemeļeiropas renesanses celtnēm, uzbūvēta Dānijas karaļa Pomerānijas Ērika valdīšanas laikā. Viņa ēra sākās 1397. — Kalmāras ūnijas noslēgšanas — gadā, lai iekasētu nodevas no šaurumu šķērsojošajiem kuģiem, kas vēlējās iebraukt vai izbraukt no Baltijas jūras. Šis bija Dānijas varenības laikmets, jo līdz ar Kalmāras ūnijas noslēgšanu tika nodibināta viena no ietekmīgākajām lielvarām tālaika Eiropā, kas bez Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas ietvēra arī Somiju, Islandi, Grenlandi un citas teritorijas, ar kopīgu karali un vienotu pārvaldes sistēmu. Dānijai tajā bija nozīmīga loma. Arī Kronborgas pils izstaro varenību — tās Lielās zāles garums pārsniedz 60 metrus.
XVI gadsimta 70.gados Frederiks II raupjo, stratēģiski nozīmīgo cietoksni pārvērta krāšņā pilī, bagātīgi dekorētā ar marmoru, sienu gleznojumiem un drapērijām. Šādu to ieraudzīja angļu aktieru trupa, kas Kronborgas pilī iegriezās 1585.gadā. Pēc atgriešanās Anglijā trīs no aktieriem — Vils Kemps, Džordžs Braiens un Tomass Pope — kļuva par angļu dramaturga Viljama Šekspīra kolēģiem, un viņš pili iemūžināja kā Dānijas prinča Hamleta mājvietu Elsinoru.
Dāņu Lāčplēsis
Lugā pils aprakstīta tik precīzi, ka atsevišķi literatūras pētnieki to pat min kā vienu no iemesliem hipotēzei, ka Šekspīrs savas lugas nav rakstījis pats. Proti, viņš nekad savā mūžā nav izbraucis ārpus Anglijas.
Taču tiek uzskatīts, ka par pamatu Šekspīra iztēlei kalpoja ceļojošo aktieru atstāstītais. "Pils pagalms ir cietums ar stingri kontrolētu ieeju un izeju," Šekspīram skaidroja Ralfs Berijs. "Ģertrūde un Hamlets tiekas karalienes apartamentos. Vestibils, pa kuru staigā Hamlets, ir augšstāvā. Polonijs slēpjas aiz drapērijām, kas rotā pils sienas. Fināls norisinās Lielajā zālē. Luga ir radīta šai pilij". Starp citu, luga vairākkārt tikusi uzvesta pilī — pirmoreiz 1816.gadā, lai atzīmētu Šekspīra 200.nāves gadadienu.
Pašlaik apskatei atvērti karaļa apartamenti, balles zāle, kas ir plašākā pils halle Skandināvijā, un kapela, kas lepojas ar Ziemeļvalstīs reti sastopami greznu zeltītu un krāsainu interjeru ar smalki izstrādātiem koktēlnieku darbiem. Iespējams izložņāt arī pils pagrabus — plašu apakšzemes gaiteņu un kambaru sazarojumu, kur pirms gadsimtiem vīri apmetās kara laikā. Tajos iespējams savietot ap tūkstoš cilvēku un pietiekami daudz pārtikas, lai izturētu cīņu pat sešu nedēļu garumā.
Nu tukšajos labirintos vāri trīsuļo niecīgas spuldžu liesmiņas un no sienām dvako pelējums. No tumsas izgaismota pēkšņi iznirst milzīga vikingu valdnieka skulptūra, kurš, kā vēsta leģenda, tur sastindzis līdz Dānijai draudēs briesmas.