Taču sniegtais atzinums iedzīvotājus nepārliecina - viņi uzskata, ka vainīgi ir bēniņu būvnieki. Rīgas dome to sola novērtēt tikai objekta nodošanas ekspluatācijas laikā. Tiesa, kad tiks pabeigti četrus gadus ilgušie darbi, kuriem sākotnēji bija paredzēti vien trīs mēneši, nav zināms.
Plaisas no vibrācijām
1958.gadā celtā māja K.Valdemāra ielā 106/108 pāris gadus vairs nav pašvaldības īpašums, jo tajā privatizēti visi dzīvokļi, tajā skaitā 200 kvadrātmetrus lielie bēniņi. Tie pirms pieciem gadiem nonāca kāda Grigorija Ginzburga īpašumā, kurš 2003.gada vasarā sāka mākslinieku darbnīcas izbūvi. Kad objektā sākās metāla konstrukciju montāža, iedzīvotāji pamanīja plaisas mājas sienās, kā arī dzīvokļos un kāpnēs krītošu apmetumu. Ar sūdzībām viņi vērsās domē, kas nozīmēja ekspertīzi. Tā gada rudenī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas vadītāja un inženierzinātņu doktora Aigara Ūdra sniegtajā atzinumā bija teikts, ka bēniņu būvniecība ēku kopumā neietekmē.
"Mājai ir ārkārtīgi masīvi pamati, tāpēc no šīm metāla konstrukcijām plaisas nevarēja rasties," Dienai skaidro A.Ūdris. To apstiprina RTU profesora Aleksandra Korjakina trīs gadus vēlāk veiktā ekspertīze, saka pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Ābeltiņa. Tajā teikts, ka nesošajās ārsienās 1-5 milimetrus lielas plaisas radušās no pamatu sēšanās, kas notikusi intensīvās satiksmes radīto vibrāciju dēļ. Arī pirms divām nedēļām veiktajā mājas apsekošanas aktā teikts, ka veicamie darbi neietekmē ēkas stāvokli kopumā, plaisas nav pletušās, bet jaunas nav radušās.
Bez jumta
"Man ir pierādījumi, ka mans dzīvoklis pirms bēniņu būvniecības bija kārtībā, jo es to regulāri apdrošināju," saka nama iedzīvotāja Gaļina Rešina, kuras dzīvokļa griestus klāj plaisas un dzelteni ūdens plankumi. Arī blakus dzīvokļos ir līdzīgas problēmas. Bez plaisām jāpacieš arī citas neērtības. G.Rešina atceras, ka uz pusgadu mājai bija noņemts jumts un trijiem dzīvokļiem nepārtraukti lija virsū lietus. Bēniņu grīdā iemūrētas visas mājas komunikācijas, kas agrāk bija viegli pieejamas. Pērn, kad plīsa ūdensvadi virs 111. un 113.dzīvokļa, divas diennaktis neviens nevarēja tikt tiem klāt, jo bēniņos neviena nebija, stāsta G.Rešina. To, ka "visas komunikācijas palika zem grīdas," apstiprina arī mākslinieku darbnīcas arhitekts Andris Vītols, tomēr, kas tur notiek pašreiz, viņš nezina, jo vairākus gadus objektu nav apmeklējis.
Kā stāsta iedzīvotāji, divas trīs reizes nedēļā parādās strādnieki, kas veic iekšdarbus, taču bēniņu īpašniekus viņi ne reizi nav sastapuši. Dienai ar mākslinieku darbnīcas pašreizējo īpašnieci Ņinu Narubinu, kā arī ar būvdarbu veicēju Marts sazināties neizdevās.
Darbus pabeigs drīz
Arī nama apsaimniekotāja Valdemāra nami (VN) pārstāvji īpašnieci nav redzējuši, nav arī noslēgts apsaimniekošanas līgums. VN tehniskais direktors Guntis Birģelis saka, ka ūdensvadu plīsumi notikuši nevis bēniņos, bet stāvvados, pie kā būvnieki nav vainīgi. Taču problēmas bijušas ar piekļūšanu siltuma sistēmas atgaisošanas iekārtām, kā rezultātā dažreiz dzīvokļi netika apsildīti. "Tagad atgaisošanas caurules par bēniņu īpašnieku naudu ir izvestas ārā un atrodas kāpņutelpā," saka G.Birģelis, piebilstot, ka toties piekļuve ventilācijai joprojām "ir bloķēta".
M.Ābeltiņa uzsver, ka departamenta komisija celtniecības darbu atbilstību būvprojektam skatīs, kad bēniņus nodos ekspluatācijā, kas varētu notikt tuvākajā laikā. Ja konstatēs pārkāpumus, objekts netiks pieņemts, kamēr tie nebūs izlaboti. Tikmēr iedzīvotāji apsver iespēju nolīgt būvkonstruktoru, kurš varētu sniegt neatkarīgu atzinumu. Viņi var pretendēt uz kompensāciju - būvobjekta civiltiesiskā apdrošināšana, kas bija spēkā no pagājušā gada rudens līdz šī gada aprīlim, paredz atlīdzināt trešajai personai radītos zaudējumus. Kompānijā Ergo, kur polise izsniegta, precizē, ka tā var atlīdzināt tikai polises darbības laikā radītos zaudējumus, iepriekš veicot notikušā ekspertīzi. Taču vispirms tai jāsaņem iesaistīto pušu iesniegumi.