Vilciena, kurš jau nodēvēts par godu pirmajai valsts premjerministrei – sievietei, galvenais uzdevums būs sauszemes patrulēšana Krievijas pierobežā pa šim nolūkam speciāli izveidotu sliežu ceļu. Pašlaik jau zināms, ka Straujumas galvenajā bruņojumā būs Latvijas militāro inženieru izstrādātās zeme-gaiss tipa raķetes Vējonis un zeme-zeme raķetes Dūklavs. Tāpat Straujumas aprīkojumā esošie ūdens lielgabali ļaus to izmantot arī civiliem mērķiem - kūlas ugunsgrēku dzēšanai. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO jau pastiprinājusi savu klātbūtni Baltijas gaisa telpā, nosūtot patrulēšanai papildu iznīcinātājus. "Ja gribam, lai NATO mūs arī turpmāk uztver kā līdzvērtīgu partneri, Latvijai vēlme ieguldīt savu artavu kopējā alianses drošībā jāparāda ne tikai vārdos, bet arī darbos," vērienīgā pirkuma nepieciešamību portālam Diena.lv skaidro ministrijā. Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pastiprināt militāro klātbūtni austrumu pierobežā, kā arī līdzšinējo Latvijas veiksmīgo sadarbību ar spāņu kompānijas CAF, sākotnēji plānotais atklātais konkurss bruņuvilciena iegādei netika izsludināts, un līgums noslēgts pēc divu dienu ilgušām sarunām ar CAF pārstāvjiem.Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas militāro agresiju Krimā Amerikas Savienotās Valstis uz Šauļiem nosūtījušas papildu sešus iznīcinātājus F-15C Eagle, kur tie pastiprinās NATO gaisa patrulēšanas spēkus Baltijā. Vēl sešus iznīcinātājus piekritusi piešķirt Dānija, četrus – Francija, bet vienu – Lielbritānija. Turpinās arī diskusija par iespēju rotācijas kārtībā Baltijā izvietot NATO sauszemes spēkus.
*Šī ir 1.aprīļa ziņa