Apmeklētāji šos, pasaulē trešos lielākos pingvīnus, varēs aplūkot katru dienu no 9. augusta plkst. 13 līdz 30. augustam.
Rīgas zoodārzs par piemērotāko karantinēšanas vietu tika izvēlēts tāpēc, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur pēdējā desmitgadē nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar putnu gripu. Lai izpildītu karantīnas nosacījumus, viena no zoodārza telpām tika rūpīgi dezinficēta un pārbūvēta, atbilstoši pingvīnu īslaicīgas turēšanas prasībām, nodrošinot pastāvīgu +8-10 grādu temperatūru.
Pasaulē sastopami 17 sugu pingvīni un Džentū pingvīni ir trešie lielākie. Augumā tie sasniedz 75-90 centimetrus, bet svars ir aptuveni 5,5 kilogramus. Savvaļā Džentū pingvīni izplatīti Antarktīdas reģiona salās.
Lielākās šīs sugas kolonijas ir Folklendu, Dienviddžordžijas un Kergelēnu salās. Barību – lielākoties garnelēm līdzīgos vēžveidīgos un zivis meklē piekrastes ūdeņos, dienā ienirstot pat līdz 450 reizēm. Ligzdo klinšainos apvidos, no ledus brīvās piekrastes vietās. Ligzdošanas vietas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no barošanās vietām.
Džentū pingvīnu skaits Antarktīdas pussalā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, taču dažās salās apkārtējās vides piesārņojuma dēļ to skaits turpina ievērojami samazināties. Tie ir aizsargāti ar Antarktīdas līgumu kopš 1959. gada, bet 2007. gadā iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā.
Iepriekšējos gadu desmitos uz īsu laiku Rīgas Zooloģiskajā dārzā bijuši
apskatāmi dažādu sugu pingvīni. Tā 1936. gadā RZD saņēma norvēģu konsula
un polārpētnieka L. Kristensena dāvanu – pāri zeltcekula pingvīnu, kuri
nepārcieta silto Latvijas vasaru. 1962. gadā zooloģiskajā dārzā apmēram mēnesi
rīdzinieki varēja apskatīt vairāk nekā 30 pingvīnu grupu. Džentū,
Magelāna un zeltmatu pingvīni te uzturējās pirms filmēšanās V. Durova
filmā Neparastā pilsēta (M. Gorkija studija). Savukārt 1985. gadā
jūrnieki Rīgas zoodārzam atdeva vienu pingvīnu, kurš drīz pēc tam tika
pārsūtīts uz Lietuvas jūras muzeju Klaipēdā un kļuva par prāvas pingvīnu
saimes "ciltstēvu".