Pēc miera Latgalē
Uz Latgali var doties divējādi: kājām ar krustu priekšā vai braukšus ar rīkiem pakaļā. Kājām ar krustu gara gaisma lielāka, toties braukšus vari vairāk apskatīt Latgales laicīgos jaukumus, turklāt rīki mašīnas bagāžniekā rada mānīgu pārliecību, ka vismaz makšķerēšanas jomā vari gandrīz kā zemes un debesu valdnieks izlemt citu radību likteņus.
Meklē dzeloņaino
Runa ir vispirms par zivīm, bet Latgales gadījumā ne tikai par tām. Zilajos ezeros mīt arī brangi vēži. Daudz brangāki nekā dažā labā Latvijas luteriskās daļas oficiālajā vēžu ezerā (vietu neminēsim, tikai darīsim zināmu, ka vienā no šīm oficiālajām vietām vēžu kārotāji nesen, samaksājuši brangu naudu par krītiņiem, atpūtas mājiņā pirmo ieraudzījuši lielu uzrakstu ar lūpu krāsu uz ķemertiņa durvīm vai uz kādas apkopējai nepamanāmākas virsmas: "Te vēžu nav! Neviena!" Vēlāk vēžošanas laikā izrādījies, ka izmisīgie rakstītāji neko daudz nav piemelojuši — viens vēzis triju brīvdienu laikā tomēr ticis noķerts...).
Protams, jāatceras, ka arī Latgalē vēžu ķeršanu ierobežo likums. Makšķerēšanas noteikumi vēžot atļauj tikai trīs mēnešus — jūlijā, augustā un septembrī. Tātad tiem, kas līdz šim nav paguvuši iztaisīties, palicis mazliet vairāk nekā mēnesis. Otrkārt, vēžu ieguve ir licencēta. Taču, kamēr likums nav noteicis citādi (no nākamā gada tas būs), tu vienmēr vari atsaukties, ka nodarbojies ar Latvijas tradicionālās vēžveidīgo faunas aizsardzību, izķerdams no Amerikas ievazāto signālvēzi un arī Latvijai pavisam jaunu vēžu sugu, arī amerikāni — dzeloņvaigu vēzi (Orconectes limosus), kurš te pirmoreiz konstatēts 2006.gadā. Pagaidām gan tas biežāk atrasts Daugavas un Lielupes lejtecēs, taču arī dažā labā Latgales ezeriņā jau manīts. Ja jau dzeloņvaigu vēzis sastopams Baltkrievijā, Latgale nekādi nevar tikt uzskatīta par dzeloņvaigu vēžu drošu zonu. Tātad vēžotāji, ja vien viņi spēj atšķirt vēžu sugas, veiks patriotisku misiju, pārbaudot ūdeņus, jo dzeloņvaigu vēzis ir potenciāls vēžu mēra pārnēsātājs. Ja izvelkat vēzi, kuram virs spīlēm tuvā locītavas elementā ir dzelonis, vaigu adatas un divas brūna krāsojuma joslas astes garenvirzienā, varat to vārīt ar daudz mierīgāku sirdsapziņu nekā mūsu nabaga platspīļnieku. Galu galā vēzi var arī neķert, bet tikai parādīt bērniem un atlaist atpakaļ.
Arī gārnis klāt
Ja meklē skaistu un klusu Latgales ezeru, viens no piemērotākajiem noteikti ir Nirza, turklāt arī apmešanās vietu tā krastos tagad netrūkst. Vēl pirms gadiem pieciem lieta bija pavisam vienkārša: sagaidi, kad pie ezermalas pļavā piesietās govs atnāks slaucēja, kas parasti bija arī pļavas īpašniece, vienojies ar viņu un cel teltis. Tagad arī Nirzas krasti civilizēti, austrumkrastā pie Kušneriem ir vairākas atpūtas vietas ar namiņiem, pirtīm un citādām labierīcībām (otrā krastā tiek pārdota vesela atpūtas bāzes vieta). Ja izvēlies bāzi, jāņem vērā tāds sīkums, ka pārāk tuvu esošos namiņos ir risks, ka kāda kompānija var būt arī skaļa.
Nirzas jeb Nerzas ezers atrodas 156,2 metrus virs jūras līmeņa, tātad cilvēks, tajā peldoties, ir mazliet vieglāks nekā Rīgas līcī. Krastus rotā daži mežiem apauguši kalni, un debesis virs Nirzas vismaz augustā ir tik mierīgas, kādas debesis var būt tikai pietiekami tālu no kreņķu plosītās galvaspilsētas. Šogad pirmoreiz arī te redzējām balto gārni, kurš vēl pirms dažiem gadiem bija liels retums visā Latvijā.
5,52 kvadrātkilometrus lielais ezers ir padziļš — vidēji astoņi metri, dziļākā vieta 21 metrs. Taču ieiešana ezerā ir gandrīz kā Rīgas līcī, dziļums pieaug pakāpeniski, un gultne ir smilšaina, it sevišķi pie atpūtas bāzēm. Krasti ir apdzīvoti, bet neuzkrītoši — ja vien nav skaļo kompāniju, ēkas faktiski nemana. Ar zivīm te ir tā: var ķerties brīnumaini lomi, bet parasti tik vienkārši vis neķeras. No laipām — ruduļi, asari un pliči. Tālāk — līdakas, plauži. Bet atkārtoju: svarīgāks par zivīm un vēžiem ir miers, kāds iespējams tikai Latgalē. Ne velti Pauls tai veltījis īpašu dziesmu ar tieši tādu zemtekstu.
Aglonas pieredze
Vēžošanas pieredze man vairāk saistās ar Nirzas ezeru, taču arī ceļojums uz Aglonu nav gluži sveša lieta. Ar krustu rokās gan neesmu gājis, taču zināmus gabalus kājām mērot iznāca. Tiesa, tas bija pasen — 1975.gada augustā, kad Latgales komunisti vēl nebija oficiāli baznīcā gājēji. Taču laicīgā vara Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus tad jau vairs netraucēja. Bijām tikko sastājušies padomju augstskolās un lielos baros stopojām trešās zvaigznes virzienā. Starta taktika bija līdzīga: pie Rīgas robežas kāda meitene nostopē tālbraucēju fūri, kad tas izdarīts, no krūmiem izbirst pārējā kompānija, kādi piecpadsmit gabali, un šoferis, ja vien nav pavisam šķirts no garīguma, viņus izvieto mašīnas salonā un citreiz arī pie kravas (dažs labs galā sūdzējās, ka iznācis braukt kopā ar saldētu gaļu un daudz netrūcis, ka arī pats būtu kļuvis grūti atšķirams no apsarmojušajiem liemeņiem). Aglonā nokļuvuši un apmetušies pie kapiem (tagad daļa šo kapu ir nošķūrēta, lai dzīvajiem vairāk vietas), pļaviņā pamanījām tādu kā mājiņu, kā kūtiņu, katrā ziņā nepārprotami pamestu. Laiku īsinot, salīdām tajā, taču drīz garām gāja kāda tantiņa ar kazu un nolūkojās uz mums tik nepārprotami, ka vēlāk nebija nekādu šaubu — miliciju mums uzrīdījusi viņa. Miliči atbrauca ar veco volgu, sabāža mūs deviņus tajā iekšā (bēgt tolaik nebija jēgas, aiz garajiem matiem viegli varēja noķert), aizveda uz iecirkni, pārbaudīja dokumentus, palaida vaļā un vakarā pie ugunskuriem, kas turpat baznīcas tuvumā bija sakurti, vairs neuzdarbojās. Atceļā piedzīvojumu bija vēl vairāk, ieskaitot peripetijas ar ņevoļnoje poseļeņije kontingentu Līvānos un braukšanu nostopētā atskurbtuves Bertā, uz kuras grīdas skalojās liela asiņu peļķe no diviem Līvānos noslaktētiem līķiem, bet šīs ceļojuma daļas detaļu izklāsts pārsniegtu tēmas ietvarus.
***
Atpūtas bāze Zirga smaids
Kušneri, Nirzas pagasts www.zirgasmaids.lv
Tālr.: 29474802; 29492552
Astoņi viesu nami.
Futbola un volejbola laukumi, katamarāni un ūdensmotocikli, ūdensslēpes, laivas.
Tīrs smilšains liedags un brīnišķīga peldvieta.
Ezera malā bērnu rotaļlaukums.
Lauku sēta Ezerzemes
Kušneri, Nirzas pagasts
www.ezerzemes.lv
Tālr..: 29488376
Viesus uzņem kopš 1998.gada.
Viesu nams, pirts.
Laivas un ūdensvelosipēds.
Iespēja doties izbraukumā ar velosipēdiem.
Volejbola laukums, basketbola grozs, citas spēles.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.