Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Privātās dzīves aizvietotājs

Pirms dažām nedēļām pažēlojos kolēģim, ka netieku vairs ar saviem pienākumiem galā. "Priecājies, ka tev vispār vēl ir darbs," viņš atbildēja. Jā, ja vēl pirms gada vai diviem par garajām darba stundām, pārmērīgi uzkrautajiem pienākumiem un saspringtiem nodošanas grafikiem varējām atļauties pukstēt diezgan skaļi, jo pie sevis skaidri zinājām - nebūs šis darbs, būs cits, tad tagad jāklusē. Cita darba var nebūt. Vismaz ne uzreiz. Diemžēl to zina arī mūsu darba devēji, kas tagad cenšas iztikt ar mazāk darbiniekiem, esošos nostrādinot vairāk.

Riskējam ar attiecībām

Taču mēs iemīlamies, audzinām bērnus, dzīvojam savu personīgo dzīvi arī tagad, krīzes laikā. Kā novilkt robežu, lai darbs, kas dod ienākumus un, iespējams, pat aizrauj, nekļūtu par atkarību? Krīze kaut kad beigsies, un ir risks, ka tad mēs atjēgsimies, ka beigušās arī attiecības - ar draugiem un mīļotajiem, ar bērniem un vecākiem. Un jutīsimies nodoti - strādājām pāri saviem spēkiem, taču nu esam palikuši vieni.

Stop jāmācās pateikt pašiem, jo darba devējiem, protams, patlaban ir izdevīgi no mums izspiest visu. Taisnību sakot, tā ir bijis vienmēr. Norvēģu antropologi lieto jēdzienus ātrais laiks un gausais laiks. Darba dzīvē dominē ātrais laiks, savukārt attiecības ar tuviem cilvēkiem varam sakārtot tikai ar gausā laika palīdzību. Kā saprast, vai jau neesam pārkāpuši trauslo robežu ceļā uz darbaholismu? Psihoterapeits Māris Siliņš teic, ka vislabākais indikators ir pārējie "vaļi", uz kuriem balstās mūsu dzīve: laiks, ko atļaujamies veltīt paši sev; pašapziņa; laiks, ko atļaujamies veltīt ģimenei un draugiem. Pajautājiet sev - vai ar to viss kārtībā?

Vai tuviniekiem jāpacieš?

Man pašai acīmredzot nav kārtībā. Tikko zvanīja kāda mēnešus četrus nedzirdēta kolēģe, kas patlaban dekrēta atvaļinājumā auklē mazuli. Es viņai atbildēju, ka vēlāk atzvanīšu, jo šobrīd steidzu nodot šo rakstu. Kādai citai draudzenei, ar kuru nebija laika runāt pagājušajā nedēļā, "zvanu" jau dienas četras ...

Izrādās, tas ir būtisks rādītājs - vai esam spējīgi atlikt malā darbu mums svarīgu un patīkamu notikumu un cilvēku dēļ? Neaizbildināties - varēju jau, bet daudz darba, esmu noguris. Liekot tuviniekiem nepārtraukti rēķināties, ka mums ir daudz darba un maz brīva laika, riskējam ar attiecībām. Pāru attiecībās tas ir arī viens no klupšanas akmeņiem. Abi tik strādā un strādā. Taču, kad mājokļi uzcelti un mašīnas sapirktas, izrādās, ka emocionāli viņus vairs nekas nesaista. Lai tiktāl nenonāktu, cilvēkiem visu laiku sev jāatgādina, ka jāpavada laiks kopā un jārunā vienam ar otru.

Darbaholiķi bieži uzskata - pārējiem ir jāsaprot un jāpacieš, ka man daudz darba, turklāt es taču nedaru neko sliktu. Tomēr pacietībai ir robežas, uzskata psihoterapeiti. Jo, ja cilvēks tikai strādā un strādā, vai viņam vispār ir kāds iemesls, lai būtu kopā ar otru cilvēku? Var būt periods, kad jāstrādā intensīvāk, taču tas nevar būt bezgalīgs.

Strādā, jo baidās no cilvēkiem

Un visbeidzot. Iespējams, krīze un nejaukie darba devēji, kas tevi izspiež kā citronu, ir tikai atrunas. Tā tu vienmēr esi rukājis un rukātu, arī ja nebūtu krīzes. Tu strādā citu iemeslu pēc - tev ir problēmas ar pašapziņu, tu neproti veidot attiecības ar cilvēkiem. Darbs ir viltīga forma bēgšanai no dzīves, jo tā ir sociāli akceptēta. Cilvēks nedzer, nav aizrāvies ar narkotikām vai azartspēlēm. Viņš ar pilnu atdevi dara sabiedrībai derīgu darbu. Ir ļoti grūti sev atzīties, ka patiesībā pārmērīgā aizraušanās ar darbu ir mēģinājums izvairīties no domām par nesakārtotajām attiecībām vai to neesamību vispār.

No darba vajag gaidīt tikai divu veidu atdevi - labu algu un labu profesionālo novērtējumu. Emocionālu atdevi darbs nevar dot. Pārāk pieķeroties darbam, kļūstam subjektīvi, viegli ievainojami, un tas sarežģī komunikāciju. Patiesībā tas ir apburtais loks, kas ved uz izdegšanu. Zūd dzīvesprieks un enerģija.

Tāpēc, pirms skaļi lepojaties ar to, cik svarīgs jums ir jūsu darbs, iepriekš klusībā godīgi atbildiet sev uz jautājumu - cik labi es jūtos pats ar sevi ārpus darba? Cik piepildīts esmu sev svarīgās attiecībās? Vai ar darbu neaizvietoju neesošo personisko dzīvi?

***

Kā darbs ietekmē attiecības

- Vienas paaudzes laikā Lielbritānijā trīskāršojies škirto laulību skaits. Sabiedrība sākusi lietot jēdzienu dalītās ģimenes

- Vairāk nekā trīs ceturtdaļas sieviešu uzskata, ka pēc algota darba dienā vakarā sāk otru slodzi mājās, jo galvenie sieviešu pienākumi nav mainījušies

- 70% sieviešu atzīst, ka darbs viņām sagādā prieku, taču uzskata, ka ir pārāk apkrautas ar pienākumiem

- Vīriešu finansiālais ieguldījums ģimenes budžetā samazinājies par 10%. Vīrieši tēvi darbā pavada garākas stundas nekā tie, kuriem bērnu nav

- 79% sieviešu darbā cenšas izskatīties pievilcīgi, jo prieku dod flirts ar kolēģiem. Viņas uzskata, ka tas nāk par labu veselībai un pašapziņai

- Sieviešu ienaidnieks darba tirgū ir citas sievietes. Trīs ceturtdaļas labprāt izvēlas strādāt kopā ar vīriešiem, nevis citām sievietēm

Fakti no pētījuma par Eiropas darba tirgu (BBC, žurnāls Top Sante)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sriracha – pikanto ēdienu kultūras simbols

Tiem, kam garšo ēdiens ar asumiņu, visdrīzāk virtuvē garšvielu un mērču klāstam pievienojusies pudele ar sarkano pildījumu un zaļo korķīti – Sriracha.

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko