Skumjas jāizskumst
Iestājoties rudenim, tāpat kā dabā, arī cilvēka organismā jūtams, ka košo un raibo vasaru nomaina lietaināks un drūmāks laiks, stāsta psiholoģe Jolanta Puķe. "Lai cik nepatīkams ir tumšais laiks, to vajadzētu mācīties pieņemt, nevis cīnīties pret to, kas nav uzvarams. Lai cilvēks nejustos kā zaudētājs, ir jāatrod veids, kā justies labi arī tumšajā laikā," stāsta J.Puķe. Dienas kļūst īsākas un tumšākas, tāpēc psihologs Ansis Jurģis Stabingis rosina atrast laiku, lai izietu saules gaismā. Arī J.Puķe iesaka pēc iespējas vairāk baudīt dienas gaismu, kā arī tumšajā laikā aizstāt to ar mākslīgo apgaismojumu. "Ieslēgt vairāk gaismas," tas ir viens no veidiem, kā uzlabot savu pašsajūtu, viņa saka. "Vakarus var papildināt ar sveču gaismu, kas dos gan gaismu, gan arī patīkamu noskaņojumu," piebilst J.Puķe.
Kopā ar drēgnajiem laika apstākļiem un arvien tumšākajām dienām,
cilvēks rudenī saskaras arī ar slodzi skolā vai darbā, kas prasa
daudz pūļu, tāpēc bieži nākas runāt par nomāktu garastāvokli,
stāsta J.Puķe, nesaucot to par tautā dēvēto depresiju, ko drīzāk
palīdzēs pārvarēt speciālists. "Nomākts garastāvoklis ir
skaidrojams ar sērām par vasaras aiziešanu - ir pagājis skaists un
patīkams laiks, un rodas skumjas. Bet skumjas ir jāizskumst,"
uzskata J.Puķe. "Te var līdzēt katra paša izveidotie rituāli, kad
atvadāmies no kādiem notikumiem, kas bijuši nozīmīgi vai patīkami,"
viņa piebilst.
Plānāk nekā pavasarī
Laikam kļūstot tumšākam un vēsākam, var palielināties arī cilvēka vēlme pēc miega, stāsta J.Puķe. Viņa neuzskata, ka šai ziņā būtu kas jāmaina: "Cilvēkam ir jārūpējas par savu fizisko labsajūtu, jo no tā, cik viņš būs izgulējies un labi paēdis, būs atkarīgi arī darba rezultāti un savstarpējo attiecību kvalitāte."
Ietekmi uz cilvēku atstāj arī nogurums, stress, sastrēgumi vai skolas sākums, kas, sākoties rudenim, ģimenē ietekmē ikvienu. Kā stāsta A.J.Stabingis, tas var vājināt imūnsistēmu un novest pie saaukstēšanās. Tāpēc viņš iesaka uzturā lietot daudz svaigu produktu, kas rudenī ir plaši pieejami, - plūmes, āboli, bumbieri -, un galvenais, lai tie nebūtu importa, bet vietējie produkti, kas dos vairāk enerģijas. Saaukstēšanos, kas cilvēkus rudenī tik bieži piemeklē, var izraisīt arī siltā laika pārvērtēšana. "Mani pārsteidz, ka cilvēki vienādu grādu temperatūrā ģērbjas plānāk nekā pavasarī," teic psihologs, mudinot tomēr nepārvērtēt laika apstākļus.
Ar taisnu muguru
Lai cik drēgns, tumšs vai nomācošs būtu rudens, psihologi tomēr iesaka šajā gadalaikā saskatīt skaisto un pozitīvo. "Bieži vien cilvēks pats sevi noskaņo sliktāk, nekā viņš patiesi jūtas. Taču katram no mums jāatrod tas, kas palīdz pieņemt vasaras aiziešanu un rudens iestāšanos," secina J.Puķe. Tāpēc viņa rosina rūpēties par savu fizisko un garīgo labsajūtu, cik vien iespējams, "jo mūsu ķermenis un prāts grib sagatavoties ziemai". Arī fizioterapeite Ieva Bļodone piekrīt, ka, dienām sarūkot un cilvēkiem kļūstot kūtrākiem, pasliktinās ne tikai garastāvoklis, bet arī veselība, tādēļ aktīvas kustības ir viens no nosacījumiem, kas jāievēro, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām un rudens nomāktības, kā arī uzlabotu imunitāti. Ir ieteicamas aktivitātes, ko cilvēki parasti rudenī veic, - dārza darbi, dažādas talkas, sēņošana, taču svarīgi šajos darbos ievērot mērenību, lai izvairītos no muguras vai muskuļu sāpēm, skaidro I.Bļodone. "Lai sevi nesavainotu, ceļot smagos kartupeļu maisus vai ābolu kastes, uzmanība būtu jāpievērš mugurai, tāpēc, ceļot smagumus, jāietupjas ceļu locītavās un darbs jāveic ar taisnu muguru. Arī sēņotājiem pēc sēnēm jāliecas ar taisnu, nevis sakumpušu muguru, vajadzētu arī mazliet ieliekties ceļos. Nav pareizi mazo bērzlapīti vai milzu baraviku griezt, liecoties ar taisnām kājām, norāda fizioterapeite.