Pirms neilga laika uzdevu jautājumu pati sev. Kur es patiesi vēlētos doties? Tikko biju atgriezusies no četru mēnešu ilga ceļojuma pa Ķīnu. Pēdējos trīs gadus esmu dzīvojusi Parīzē, bet pirms tam Santamonikā Kalifornijā. Manas mantas ir izkaisītas pa visu pasauli un noliktavās gaida, kad es tās atkal savākšu kopā. Jā, man ir doma beidzot atrast pastāvīgu dzīvesvietu. Varbūt Roma?
Tā nu es tagad stāvu dzīvoklī, no kura paveras skats uz Romas Forumu un kristietības pirmsākumos celtu baznīcu. Kā gandrīz katru rītu, arī šoreiz mani pamodinājuši baloži, kuru nadziņi skrapstina mana jumta logu rūtis. Uztaisu espresso un plānoju, ko darīt. Jāaiziet uz kiosku pēc avīzēm. Parasti šādi gājieni man ilgst, jo nespēju atturēties no sānsoļiem. It īpaši svētdienās, kad vaļā ir daudzo dievnamu durvis un man gribas ieiet tajos, lai atkal un atkal papriecātos par cildeno skaistumu.
Nesen iemaldījos San Carlo alle Quattro Fontane. Tā ir baroka pērle, kas vairāk līdzinās raibam adatu spilventiņam, nevis dievnamam. Kad izgāju ārā, mani pievilināja svārkos ģērbti vīru, kas pie Svētā Endrū skotu presbiterāņu baznīcas spēlēja dūdas.
Sirds atkūst
Mani tik tiešām iepriecina romiešu viesmīlība. Vajadzēja pāris
mēnešus, līdz pilnībā atkusa Parīzē sasaldētā sirds. It īpaši salti
tur bija veikalnieki. Bet te mans jaunais kaimiņš, kāds kāzu
fotogrāfs, kuram pirmajā stāvā ir salons, bez minstināšanās paņem
glabāšanai manus divus čemodānus, kurus kurjers atved brīdi, kad
pati neesmu mājās. Bet ielas galā datorveikala saimnieks, pie kura
vannas istabas lieluma telpā var atrast gandrīz jebko, ik reizi, ar
mani satiekoties, apskauj. Vienkāršs, mīļš sveiciens. Un viņa elpa
pat nesmaržo pēc vīna.
Tā būtu diezgan bieza grāmata, ja es sāktu aprakstīt visas lietas, kas man liek mīlēt Romu. Jā, tās ir gan vecmodīgas atslēgas, ar kurām atslēgt jaunā dzīvokļa durvis. Tā ir uz jumtiem, uz balkoniem un logos izžautā veļa, ar kuru ātri tiek galā Romas saule. Es mīlu mazo Piazza Madonna dei Monti laukumu, kur nesen kādā nedēļas nogales festivāla laikā ikvienam garāmgājējam par brīvu tika piedāvāts vīns. Ziņkārīgie šņakstināja turpat ceptās pupas un klausījās orķestri, kas spēlēja mūziku no pazīstamām kinofilmām.
Man patīk dzert macchiato kafiju - espresso ar uzputotu pienu - kafejnīcā Antico Caffe del Brasile, kas atrodas uz Serpenti ielas.
Man patīk minibuss 117, kas lokās pa rajonu līdzās Forumam un Santa Maria Maggiore dievnamam, tad šķērso Via Nazionale, izbrauc cauri tunelim zem Kvirināla kalna un piestāj pie Spāņu kāpnēm.
Man patīk sasmakušā pecorino siera smarža. Patīk omulīgā kaimiņiene, kurai gandrīz visu laiku matos ir ruļļi. Un, protams, man patīk Forums, kas atrodas aiz mana loga. Tiesa, es neesmu sajūsmā par 10 eiro ieejas maksu, kas tika ieviesta martā, lai tādā veidā izskaustu kabatas zagļus un vāktu naudu turpmākiem arheoloģiskās izpētes darbiem. Ieejas tagad tiek kontrolētas, un tas diemžēl vairs nav publiski un brīvi pieejams parks kā agrāk. Tāds, kur var apsēsties un lēni apēst līdzpaņemto sviestmaizi.
Tur un te
Nesen kādā rītā es biju pirmā persona, kas iegāja Forumā no Via dei
Fori Imperiali ielas puses un kādu laiku tur biju vienatnē. Vecie
akmeņi meta lielas ēnas, starp sakritušajiem korintiešu kapiteļiem
rotājās sarkanas magones, un ķērca kaijas. Mans mērķis bija Augusta
māja - iespaidīga imperatora Augusta Cēzara (27.g.p.m.ē - 14.gads)
rezidence. Pēc vairākus gadus ilgušas restaurācijas, šopavasar
publiskai apskatei tika atvērtas četras freskām rotātas istabas.
Gleznojumi ir trausli, tāpēc vienlaikus Augusta mājā drīkst
uzturēties tikai pieci apmeklētāji. Savukārt Augusta kabinetu
otrajā stāvā var aplūkot tikai caur mākslīgo stiklu.
Kad tiku līdz Kolizejam, tur no saviem mopēdiem nost kāpa gladiatori - kostīmos saģērbušies vīri, kas par samaksu gatavi pozēt tūristiem. Jau deviņos rītā bija rinda. Es pievienojos gidam, kurš uzstāja, ka Holivudas filmu Gladiators esot noskatījies 19 reižu. Drīz pēc tam no grupas nošķīros, lai izpētītu Laika mašīnu - jaunu Kolizeja atrakciju. Monitoros iespējams iepazīt arēnu visā tās godībā, kā tas bija Senās Romas laikos.
Roma mani atkal iemācījusi mīlēt dzīvi. Es centos Parīzē, sākumā izdevās, bet tad sāku atsalt. Iespējams, ka vainojami mani gēni. Esmu amerikāniete ar itāļu asinīm. Iespējams, arī Romā būs jāpiedzīvo kāda vilšanās. Varbūt drīz izputēšu, jo algu man maksā dolāros, bet tā kurss visu laiku krīt. Varbūt mani izmisumā iedzīs odi, kuri acīmredzami priecājas par faktu, ka manos logos aizvien nav ielikts aizsargsiets. Es jau divus mēnešus gaidu, kad man instalēs ātrgaitas internetu un parasto telefonu. Mobilais strādā tikai tad, kad izeju pie picērijas blakus mana nama ārdurvīm. Bet tas vienalga ir jauki - kad zvanu kādam, es redzu Foruma drupas.
Reizēm prātoju, vai es spēšu līdz galam iepazīt Romu. Vismaz vēsturiski noteikti ne, jo laiku pa laikam arheologi atrok kaut ko jaunu un vērtīgu. Spēj vien izsekot.
Vispār es esmu priecīga, ka pirms tam dzīvoju Parīzē. Nē, man nav mieļu. Tieši tā man palīdzēja pa īstam iemīlēt saules pielieto Romu. Te es jūtos kā mājās.
***
Kā ietaupīt
Kafejnīcās un bāros sēdiet pie bāra, jo apkalpošana pie galdiņiem
parasti ir dārgāka. Piemēram, pusdienās atšķirības var būt pat 10
eiro.
Arvien retāk viesnīcu cenā tiek iekļautas brokastis. Atsakieties no tām, bet ejiet uz kafejnīcām, kur piedāvā kafiju ar cornetto maizītēm.
Naktsmājas Romā nav lētas. Beidzot tur parādās arvien vairāk bed&breakfest, kas maksā no 35 līdz 120 latiem. Izvēli var apskatīt Romaturismo.it; BBitalian.it; B-b.rm.it.
Dārgākā viesnīcu sezona Romā ir no aprīļa līdz oktobrim, bet no novembra līdz martam ir lētāk
Vatikānā gandrīz nekas nav bez maksas. Ieeja slavenajā muzejā, tajā skaitā, Siksta kapelā, maksā 14 eiro. Ieeja par brīvu ir katra mēneša pēdējā svētdienā no 8.30 līdz 12.30. Vatican.va.
Mans padoms ir - pievienoties reliģiskajām grupā, kurām ekskursija Svētā Pētera bazilikā tiek rīkota par brīvu. Šīs grupas parasti pulcējas pie tūristu biroja dievnama priekšā. Gida reliģiozais stāstījums bija pārāk uzmācīgs pat manām katolietes ausīm, un tomēr kopumā tā bija viena no labākajām ekskursijām manā mūžā.
Ieteicams iegādāties Rome Pass - biļeti, kas ļauj izmantot visu sabiedrisko transportu un apmeklēt aptuveni 40 muzejus. Pirmajos divuos muzejos ieeja bez maksas, nākamajos atlaides. Biļete trim dienām maksā 20 eiro. Romapass.it/english.